Tie ir Roberta Mūka vārdi. Ja dodaties uz Latgales pusi, tad nepabrauciet garām Galēnu pagastam, lai iegrieztos Roberta Mūka muzejā. Tā adrese — Skolas ielā 11c, Galēnos. Neierasti citiem muzejiem tas iekārtots Līvānu tipa mājā.
Iespējams, daudziem šis vārds ir svešs. Biju to dzirdējusi, bet neko daudz nezināju, taču muzeja apmeklējums deva plašāku priekšstatu par šo interesanto cilvēku. Roberts Mūks (īstajā vārdā Roberts Avens) ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu filozofijas un pasaules reliģiju pētniekiem latviešu literatūrā. Dzimis 1923. gadā Galēnu pagastā, pēc Otrā pasaules kara emigrējis uz ASV. Latvijā atgriezies pēc neatkarības atgūšanas. Viņam iznākušas 30 grāmatas — 27 latviešu valodā un trīs angļu valodā —, bijušas ļoti daudzas publikācijas pasaules presē. Pētījumu pamats ir Austrumu reliģiju salīdzinājums ar Rietumu pasaules uzskatu, reliģiju funkcija modernajā pasaulē un Dieva izpratne. Par mūža veikumu apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Pēc Roberta Mūka nāves tika saņemts atraitnes Elzas Avens dāvinājums ar novēlējumu ierīkot Galēnos muzeju filozofam un dzejniekam. Dāvinājumu veido Roberta Mūka piemiņas lietas, izdotie darbi, rokraksti, daļa bibliotēkas, mēbeles, darba kabineta iekārta, rakstāmmašīnas, pīpju un kaklasaišu kolekcijas, vēlāk atraitne Elza Avens papildināja dāvinājumu, atsūtot Roberta Mūka dokumentus: pases, laulības un miršanas apliecības, Rakstnieku savienības biedra karti u. c., fotogrāfijas, vēstules.
Muzejā jūs laipni sagaidīs tā vadītāja un dvēselīte, pensionētā skolotāja Marta Benduka. Muzeja apmeklējums daudz laika neprasīs, taču Martas kundze ar savu stāstījumu jūs spēs aizraut. Viņa pastāstīs ne tikai par Roberta Mūka dzīvi un daiļradi, bet atļaus paklabināt rakstāmmašīnu un piedāvās paostīt tabakas trauku. Zinās pastāstīt arī par interesantiem viņa dzīves atgadījumiem, arī par to, ka Roberts Mūks bijis kaislīgs smēķētājs. Ja gribējis uzvilkt dūmu, to arī darījis, lai kur esot bijis. Smēķējis jebkurā laikā gan mājās, gan saviesīgos pasākumos, pat augsta līmeņa pieņemšanās.
Taču tas vēl nav viss. Muzeja telpās allaž apskatāma kāda izstāde. Dienā, kad to apmeklēju es, bija eksponēti mākslinieces Anetes Aizbaltes darbi. Šobrīd noteikti jau iekārtota cita izstāde. Atvadoties Martas kundze katram pasniedz dāvanu ar uzdevumu — ceļvedi “Soli pa solim Roberta Mūka filozofijas takā” un zīmuli. Tuvējā parkā novietoti no koka veidoti vides objekti, tie jāatrod un jāizpilda ceļvedī dotais uzdevums. Piemēram, pie stārķa skulptūras jāuzraksta sava vīzija par Latviju. Ko par to teicis Roberts Mūks?
Latvija?
Šī zeme man dārga,
Jo citas zemes nav,
Jo nav arī citu debesu.
Var jau būt, ka kaut
kur pa ēteru
Lidinās eņģelīši apzeltītiem spārniem,
Var jau būt, ka kaut kur dod dzert nektāru
No grezniem traukiem, —
Man pietiek, ka uz Latvijas zemes
Eņģeļi ir pārvērtušies stārķos… ◆
