Pļaviņiete Mārīte Puķīte, kura kādreiz svēra 150 kilogramu, astoņos mēnešos zaudējusi vairāk nekā 50 kilogramu liekā svara. Viņa ne vien lieliski izskatās, bet arī jūtas. “Daudzas slimības atkāpušās, man gribas iet sabiedrībā.
Pļaviņiete Mārīte Puķīte, kura kādreiz svēra 150 kilogramu, astoņos mēnešos zaudējusi vairāk nekā 50 kilogramu liekā svara. Viņa ne vien lieliski izskatās, bet arī jūtas. “Daudzas slimības atkāpušās, man gribas iet sabiedrībā. Tā vietā, lai teiktu “es aiziešu”, saku — “es aizskriešu”. Tik labi tagad jūtos,” saka enerģiskā sieviete.
Mārītes dzīvesprieks ir apbrīnojams, un patīkami pārsteidz arī viņas prasme pasmieties pašai par sevi. Jau vairāk nekā 25 gadus viņa dzied ansamblī “Pļaviņu muzikanti” un tagad smej: “Agrāk, kāpjot uz lauku skatuves, bija sajūta — ka tikai skatuves dēļi zem manis neielūst! Tagad neesmu apstājusies, vēl kilogrami 25 man jāzaudē.”
No bada rodas spēks
Ar smaidu Mārīte atceras, kādas tik novājēšanas metodes nav izmēģinājusi un kādām mocībām sevi pakļāvusi, bet ar laiku visi zaudētie kilogrami atgriezušies ar uzviju. “Pat trakomājā esmu bijusi,” stāsta viņa. “Tur bija palāta tiem, kuri vājē. Tolaik svēru vairāk nekā 80 kilogramu, bet citi ieteica, ka man uz skatuves jāizskatās kā modelei. Slimnīcā mēnesi neko ēst nedeva, tikai dzert, un katru dienu bija sporta nodarbības un masāžas. Mēnesī zaudēju 20 kilogramu, un paziņas teica: “Tev nekā vairāk nav, tikai lielas acis!”. Kādam varbūt šķitīs, ka tā jau var iznīkt, bet gluži otrādi — no bada ir tāds spēks, ka var kalnus gāzt.” Pusgadu pēc tam vēl ievērota diēta, tomēr tad atkal svars atgūts.
Mārīte ir pavāre, un darbā ātri var iedzīvoties liekajos kilogramos. “Kumosiņu no tā, kumosiņu no šitā, un tā pa dienu spaini izēd,” smej viņa.
“Bija arī franču diēta, pēc kuras svaru atguvu ar uzviju. Kur vēl reklāmas par brīnumlīdzekļiem, uz kuriem arī es “uzķēros”. Atceros, abas ar draudzeni nopirkām kapsulas par 35 latiem, kuras dzerot solīja fantastisku rezultātu — tajos esot viela, ap kuru tauki salīp un tos izvada no organisma. Kas tev deva! Nauda vējā, labuma nekāda. Vēlāk kāda paziņa, kura strādāja laboratorijā, izpētīja, ka “brīnumlīdzeklī” galvenā viela ir želatīns… Tagad skatos un smaidu, cik daudz naudas iztērēts.”
Slogs pati sev
Mārīte atceras, ka cīņa ar lieko svaru atkal sākta, kad radās veselības problēmas. Paaugstināts asinsspiediens, sāpēja kājas ceļgalā un potītē, bet pavāram taču augu dienu jāstāv kājās un jāstaigā. “Izklausas šausmīgi, bet bija tā — guli gultā, un pašai liekas, ka ar vienu kāju pati sevi spied nost,” smaidot saka sieviete. Rīgā ārsti tikai noteikuši: “Jūs neesat pamēģinājusi stāties “Svara vērotājos”?”.
“Gāju, mēģināju, līdz atmetu visam ar roku. Esmu maksimāliste, bet tā lieta negāja tik ātri, kā gribētos,” stāsta sieviete. “Reiz draudzene teica — atradu mediķi Robertu Lācīti, viņš mums ar vīru palīdzēja, tev arī jāpamēģina.”
Mārīte piekrita, un ar smaidu atceras pirmo vizīti pie Lācīša. Skatoties viņa piedāvātajā diētā, kura izstrādāta, arī ņemot vērā asinsgrupu, viņa pajautājusi: “Daudzi to ir izturējuši?”. Ārsts pasmējies — bet es taču jūs nemeklēju. Piekodinājis, ka viss jāizpilda, kā teikts un rakstīts.
Iegūt cilvēka veidolu
Pirmajās trijās tā sauktajās attīrīšanās nedēļās diēta bija visai nežēlīga: no rīta jāapēd auzupārslas un rīvēts ābols, otrajās brokastīs — žāvētas melnās plūmes, pusdienās — vārīti dārzeņi un graudaugu izstrādājumi, pēcpusdienā — dārzeņi. Turklāt uzturā bija jāatsakās no sāls un garšvielām, to vietā jālieto jūras sāls. Galvenais — barību sakošļāt 50 reižu. Katru dienu vajadzēja veikt auksta ūdens procedūras un vingrojumus, lai arī āda elastīgi reaģētu uz pārmaiņām. “Pavasarī un rudenī Daugavā kā ronis peldu,” smej Mārīte. Ievērotas arī atslodzes dienas — kad mainās Mēness fāzes, neēd neko, tikai jādzer šķidrums.
“Pēc dabas neesmu paklausīga, bet visu rūpīgi ievēroju. Viegli nebija, taču vienmēr atgādināju sev — ja apēdīsi to, ko nedrīkst, atkal būs grūti. Sākumā nevarēju iedzert ieteiktās tējas, to maisījums atgādināja sienu. Tagad garšo, un pilnībā esmu atteikusies no kafijas,” stāsta viņa. “Rezultāti bija, un tas mani iedvesmoja. Arī resni cilvēki dzīvo, bet man bija tik patīkami apsēsties tramvajā un just, ka blakus vietiņa paliek arī citam.”
Mārīte atklāj, ka ar laiku organisms pierod un badā neesi, tikai vajag izvēlēties veselīgus produktus. Piemēram, dārzeņus var ēst, cik gribi. “Pamazām iegūsti cilvēka veidolu, tā dēļ daudz var izdarīt, vajag tikai gribēt, ” atzīst Mārīte, piebilstot, ka ar vienu gadu nav izdzēšams tas, kā esi iepriekš dzīvojis. Turklāt organismam ir atmiņa, un viņš nepārtraukti tiecas uz to, kāds bijis.
“Tā ir cīņa, bet vērts sākt,” saka Mārīte. “Diētas tagad ir modē, bet man nevajag būt smalkai dāmai. Tikai labi justies. Sevi jāmīl un, paskatoties spogulī, jāatgādina — es esmu skaista! Tad tāda arī kļūsti.
