Kādā brīdī vajag apstāties un censties saprast, ko es vēlos no dzīves, kas tajā ir svarīgākais. Gada noslēgums parasti ir šāds apstāšanās brīdis.
Pagājušais gads ir iemācījis daudz — izturēt, izprast, mīlēt un būt mīlētam. Izturēt dzīves negaidītos un nepelnītos sitienus. Izprast citu, un līdz ar to arī sevi. Mīlēt savu ģimeni un būt ģimenes mīlētam.
Dzīve ir brīnums, katra diena, kas pavadīta ar mīļiem cilvēkiem, ir brīnums. Pavisam ikdienišķs, kuru steidzoties neievērojam un nenovērtējam. Lai justos laimīgs, vajag tik maz, redzēt mīļotos cilvēkus smaidām, grūtā brīdī kādu atbalstīt un zināt, ka ir kāds, uz kuru varēs paļauties.
Ir liela laime redzēt sava bērna sejā smaidu, dzirdēt viņa smieklus. Ieraudzīt viņa pirmos soļus, dzirdēt pirmos vārdus un teikumus. Šos brīnumus man pagājušajā gadā dzīve dāvināja katru dienu. Varu teikt, ka esmu laimīgākais cilvēks pasaulē. Man nepieder daudz, un man pieder viss.
Tas ir mans svarīgākais aizvadītā gada notikums visa gada garumā! Lai arī jums ikdienā izdodas saskatīt brīnumu! Laimīgu un sirsnīgu Jauno gadu!
