Māmiņ!

Kad mīļu roku sniedzu tev, Māmiņ, mīļo māmiņ..

Kad mīļu roku sniedzu tev,
Māmiņ, mīļo māmiņ,
Kad mīļus vārdus saku tev,
Māmiņ, apsēdies un paklausies.
Kas pasaulē vismīļākais,
Kas dzīvē visdārgākais,
Vai to var nopirkt par naudu?
Vai to var atrast pazemē?
Vienalga kas, vienalga cik,
Vienalga kur, vienalga kad,
Tomēr māmiņa
Ir vismīļākā!
Kā ūdens rasa
Tev asara birst,
Kā sārts zieds
Tev lūpās smaids mirdz.
Tu esi kā roze,
Ar ērkšķiem apveltīta,
Kā saule, kas padebesī spīd,
Kā viens maigs skūpsts,
Ko dāvāju tev,
Un viens mīļš vārds,
Ko saku es tev.
Māmiņ, vienalga, kas esi tu,
Vienalga, kāda tu,
Tu mani loloji un auklēji,
Šūpuļdziesmu dziedāji.
Arī es māku teikt — paldies!
Un manā sirdī tev ir īpaša
Maza, mīļa vietiņa.
Laila Upmale Daudzesē