Brīvdienas Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas kontroles sektora inspektoriem ir “karstākais” darba laiks — atpūtnieki bieži vien zivis mēģina ķert nelikumīgā veidā. Kopā ar inspektoriem braucienā pa Dienvidsusēju devās arī “Staburags”.
Braucienu sākam Saukas pagastā, netālu no “Dzērvju” mājām. Pēc vērienīgajiem paliem upe pamazām atgriežas savā gultnē. Par to, cik daudz ūdens upē bijis, liecina vien niedru kušķi, kas dažviet ieķērušies alkšņu zaros. Kāds vietējais iedzīvotājs palīdz upē nolaist laivu, un brauciens var sākties. Ziņkārīgs stārķis nolūkojas braucējos, kuri pazūd upes līkumā.
Inspektori pārbauda upes līčus, kuros tīkli atrasti citos pavasaros. Taču tīklu nav. Ievērojam, ka tukšas ir arī mājas upes krastos. Logiem aizvērti slēģi vai aizsisti dēļi, un pagalmos vairs nerej suņi. Acīmredzot cilvēki pametuši šīs vietas un devušies labākas dzīves meklējumos uz pilsētām vai citām zemēm.
Tuvojoties Neretas HES ūdenskrātuvei, pamanām divus tīklus, kuri iestiepti nelielā upes līkumā. Inspektoriem Edvīnam Gudrītim un Jurim Ķimenietim nākas ķerties pie darba. Tīklā sapinušās vairākas līdakas un prāvi ruduļi. Par laimi, līdakas vismaz paspējušas iznārstot, jo plēsējas, ilgāku laiku pavadot tīklā, jau gājušas bojā — secina inspektori. Tīklu licēju, šķiet, krīze nav skārusi, jo izmantots kvalitatīvs tīkls, nevis lētie ķīniešu darinājumi. Linumu ieceļ laivā, un mēs dodamies tālāk, jo soda kvīti nav, kam uzrakstīt… Pēc vairākiem kilometriem upes krastā sastopam kādu sievieti, kura veikli cilā makšķeres kātu. Viņa stāsta, ka šobrīd ķeroties nelielas raudiņas, taču iepriekšējā dienā izdevies noķert vairākus prāvus asarus.
Pirms pašas Neretas laivu novietojam automašīnas piekabē — citādi nav iespējams šķērsot Neretas HES aizsprostu. Ciemata centrā piestājam. Kāds gados jauns vīrietis interesējas, kur jāvēršas, lai upē papildinātu zivju krājumus. Uz Dienvidsusējas uzbūvētas trīs mazās hidroelektrostacijas, un zivju migrācija visā upes garumā nenotiek. Inspektori iesaka vērsties Zivju fondā. Pieprasījums fondam gan būtu jāraksta spēkstaciju īpašniekiem, lai zivju mazuļu veidā atgūtu līdzekļus, kas viņiem ik gadu jāmaksā saistībā ar zaudējumiem zivju krājumiem, kuri rodas hidroelektrostaciju darbības dēļ.
Nākamos tīklus atrodam jau krietni lejpus Neretas, Pilskalnes pagastā. Tajos sapinusies prāva līdaka, arī viņa diemžēl jau gājusi bojā.
Netālu no Ērberģes upes krastā ieraugām vairākus makšķerniekus. Vīri stāsta, ka upē tīklu patiešām palicis mazāk. Uztraucot vien spiningotāji, kuri arī līdaku ķeršanas lieguma laikā aktīvi vicina kātus. Neesot pārliecības, ka līdakas, ja viņas satvērušas mānekli, atbrīvo. Tomēr pašreizējie makšķerēšanas noteikumi paredz, ka spiningošana nav pārkāpums. Vien lomā nedrīkst paturēt zivis, kurām noteikts saudzēšanas laiks.
