Sen pagātnē laiks, kad pusdienu pārtraukumos darbavietās izsaiņoja līdzpaņemtās sviestmaizes un ar elektrospirāli sildīja ūdeni tējai. Šodien strādājošie cenšas ieturēt civilizētas pusdienas kafejnīcā, bistro vai kādā citā ēdināšanas uzņēmumā.
Sen pagātnē laiks, kad pusdienu pārtraukumos darbavietās izsaiņoja līdzpaņemtās sviestmaizes un ar elektrospirāli sildīja ūdeni tējai. Šodien strādājošie cenšas ieturēt civilizētas pusdienas kafejnīcā, bistro vai kādā citā ēdināšanas uzņēmumā. To radies tik daudz, ka vai ik dienu var baudīt maltīti citā kafejnīcā. Atliek vien izvēlēties sev tīkamāko. Bet kuru? Visur sola labākos ēdienus par pieņemamākajām cenām…
Tauta — ēdnīcā, kungi — restorānā
Ēdināšanas uzņēmumu bizness pastāvējis vienmēr, jo cilvēkiem vajag ēst visos laikos, neatkarīgi no tā, kāds premjers valdībā vai kādi laika apstākļi. Savulaik gandrīz katrā Aizkraukles rajona apdzīvotajā vietā vai kolhozā darbojās ēdnīca, kurā izsalkumu remdēt strādājošajiem. Par zemu cenu piedāvājot diezgan vienveidīgu ēdienkarti, ēdnīcas pildīja tikai primāro funkciju — pabarot. Vienalga kādā kvalitātē un izpildījumā, ka tik ir ko mutē likt. Strādnieks var paēst arī no alumīnija bļodas ar alumīnija karoti, nesmādēs pat piedegušu kotleti vai pārsālītu zivi. Jo ne pie kā labāka nav radis.
Gan labākas, gan sliktākas ēdnīcas bija darba tautas “privilēģija”. Augstos amatos strādājošās dāmas un kungi jeb, kā tolaik teica, biedri priekšnieki izvēlējās smalkākas ēstuves — kafejnīcas un restorānus. Aizkraukles rajonā tādu nebija daudz — restorāns “Daugava” Aizkrauklē un “Klidziņa” Skrīveros, kafetērija “Klidziņā” un dažas kafejnīcas Aizkrauklē, kurās pusdienlaikā iekļūt gandrīz nebija iespējams lielā cilvēku pieplūduma dēļ.
Vai neatkarībā ēst nevajag?
Tas bija pirms gadiem divdesmit, vēl tad, kad Aizkraukli sauca par Stučku un kad ēdināšanas biznesā valdīja valsts uzņēmumi, jo privātuzņēmējdarbība nebija ļauta.
Latvijas neatkarības atjaunošana nāca ne tikai ar padomju varas maiņu un kolhozu likvidēšanu. Slēdza arī ēdnīcas, kafejnīcas un abus rajonā vienīgos restorānus. Daudzviet slēgto ēdināšanas iestāžu aprīkojumu izvazāja un telpas izdemolēja. Atgūtās brīvības pārņemti, cilvēki piemirsa, ka ēst vajag arī neatkarīgā Latvijā.
Katram tūkstotim pa kafejnīcai
Ilgi bez ēstuvēm tomēr neiztika — ēdnīcu slēgšanu izmantoja privātie uzņēmēji, kuri iekārtoja vienu kafejnīcu pēc otras, cenšoties aptvert lielākās apdzīvotās vietas un Rīgas—Daugavpils šoseju. Mazāki un lielāki namiņi pie šosejas auga kā sēnes pēc lietus, daži gan tikpat ātri arī bankrotēja. Izdzīvoja tie, kuri piedāvāja pietiekami kvalitatīvus ēdienus vai arī spēja piesaistīt apmeklētājus ar kaut ko citu, piemēram, atpūtas pasākumiem.
Tagad Aizkraukles rajonā abpus šosejai slejas vairāk nekā desmit kafejnīcu un bistro, maltīti nobaudīt piedāvā arī daudzās viesu mājas.
Arī pašā Aizkrauklē un tās tuvākajā apkārtnē netrūkst vietu, kur paēst. Pilsētā ar nedaudz vairāk par desmit tūkstošiem iedzīvotāju ir deviņas kafejnīcas, pāris bāru un restorāns. Te joprojām darbojas arī viena ēdnīca — bijusī “Lauktehnikas” ēdnīca, kas palikusi vienīgā sabiedriskā visā Aizkraukles rajonā. Tajā var ne tikai paēst, bet arī gremdēties nostalģiskās atmiņās par aizgājušajiem ēdnīcu ziedu laikiem, kad ēda ar alumīnija karotēm un tēju dzēra no tā saucamajām “graņonkām” — šajā ēdnīcā tādas vēl var atrast.
Kreisajā krastā aktivitāte mazāka
Vairākas kafejnīcas un bāri darbojas arī Pļaviņās, Koknesē, Skrīveros (tur arī “Laimes Lācis”, ko gan dēvē par klubu, tomēr pamatā tas ir ēdināšanas uzņēmums), turpretī Daugavas kreisais krasts palicis “apdalīts”. Salīdzinot ar aktīvo ēdināšanas biznesu šosejas Rīga—Daugavpils tuvumā, otrpus Daugavai šī joma, šķiet, panīkusi. Ir pagasti, kuros nav nevienas kafejnīcas. Piemēram, dodoties uz Kurmeni, līdzi jāņem savas sviestmaizes, tāpat arī Zalvē, Sunākstē un citos nelielos pagastos. Vien Neretā darbojas divas kafejnīcas, tāda ir Vallē, Secē, ēdienus piedāvā bistro Sērenē un kafejnīca atpūtas centrā Daudzevā.
Pēdējā gada laikā šī joma aktivizējusies Jaunjelgavā, kur ilgāku laiku darbojas divas kafejnīcas un pērn atvērts bārs “Koijots”. Kreisā krasta uzņēmēji gan bilst, ka ēdināšanas biznesā īpaši izvērsties neizdodas, jo te maza cilvēku aktivitāte — nav darba, līdz ar to arī naudas un iespēju apmeklēt kafejnīcas.
Steigā zaudē kvalitāte
Tā kā Aizkraukles rajonā kafejnīcu ir pietiekami daudz, sūdzēties par iespējām paēst nebūtu pamata. Taču ir cita problēma — kuru kafejnīcu vai bāru izvēlēties? Visi vilina ar solījumiem par garšīgākajiem ēdieniem, pieņemamākajām cenām, laipnu apkalpošanu. Izvēle paliek paša ēdēja ziņā.
“Staburags” vienmēr cenšas apmeklēt katru jaunu ēdināšanas uzņēmumu, par to ne tikai uzrakstot, bet arī nogaršojot ēdienus. Arī ikdienā pusdienas ieturēt cenšamies dažādās kafejnīcās, tādējādi izvērtējot to piedāvājumus.
Kā novērojām, vairums Aizkraukles kafejnīcu ēdienu pagatavošanai izmanto divus veidus: maltīti gatavo agri no rīta, vēlāk pēc vajadzības uzsildot mikroviļņu krāsnī, vai visu dienu uzglabā siltuma vitrīnās. Ne viens, ne otrs variants nebūt nav veselīgākais ēdienu pagatavošanas veids. Ir gadījies, ka mikroviļņu krāsniņā sildītais ēdiens ir silts tikai virspusē, bet vitrīnās uzglabātais apkaltis un zaudējis garšu.
Iespējams, mikroviļņu krāsniņā uzsildīts vai vitrīnā visu dienu noturēts ēdiens ir pieņemams ikdienas steigā, kad svarīgākais ir žigli paēst. Bet noteikti tāds neder kādām īpašām pusdienām vai vakariņām. Vismaz tad kārojas nule pagatavotu, svaigu un garšīgu maltīti. Protams, tās pagatavošana aizņem ilgāku laiku, un ēst gribētājam jārēķinās, ka jāgaida vismaz pusstundu. Arī cena tikko gatavotam ēdienam ir nedaudz lielāka.
Tomēr, kā stāsta ēdināšanas uzņēmumu saimnieki, cilvēki arvien vairāk izvēlas svaigi gatavotos ēdienus, nevis sildītos. Turklāt vairums šādu ēdināšanas uzņēmumu, kuri orientējas ne tikai uz žigliem pusdienotājiem, cenšas piedāvāt arī dažādus atpūtas pasākumus, piemēram, mūzikas vakarus, lai klienti izvēlētos tieši viņu kafejnīcu, bāru vai restorānu.
Klients jāpievilina
Skrīveros nepilnu gadu darbojas klubs “Laimes Lācis”. Ikdienā tas aicina garšīgi paēst, bet piektdienās un sestdienās arī uz atpūtas vakariem ar dzīvo mūziku vai dīdžeju. Tādējādi “Laimes Lācis” piesaista klientus.
— Cilvēkam atliek vienreiz atnākt un pamēģināt mūsu ēdienus, lai viņš saprastu atšķirību starp svaigi gatavotu ēdienu un sildītu maltīti, — saka Skrīveru kluba “Laimes Lācis” saimnieks Stīvens Katberts. — Mēs piedāvājam tikai svaigi gatavotus ēdienus, un apmeklētāji atzinuši tos par ļoti garšīgiem.
Stīvens Katberts teic, ka klientus nevar gaidīt, neko nedarot. Apmeklētājus ir jāpievilina un jāpieradina nākt tieši uz šo vietu.
Patīk slaveni mūziķi
Kaut “Laimes Lācis” pastāv nepilnu gadu, cilvēki jau pieraduši, ka ik nedēļas nogali te spēlē kāda mūziķu grupa. Var ne tikai garšīgi paēst, bet arī paklausīties mūziku, padejot.
— Sākumā spēlēja tikai vietējās grupas, tad apmeklētāji sāka prasīt populārus mūziķus, — stāsta Stīvens Katberts. — Tas ir dārgi, tomēr “Laimes Lācī” spēlē arī Latvijā slaveni muzikanti — “Z—Scars”, “The Hobos” un citi. Aprīlī būs kluba gada jubileja, tad aicināsim “Līvus”.
Kad “Laimes Lācī” koncertē populāri izpildītāji, par iekļūšanu klubā jāmaksā. Saimnieks teic, ka bez ieejas maksas iztikt nevar — cilvēkiem patīk slaveni mūziķi, bet klubs nav bezizmēra.
Galvenais, lai atnāk
Ko “Laimes Lācis” iegūst, katru piektdienu un sestdienu rīkojot mūzikas vakarus? Katberta kungs teic, ka pašu galveno — jaunus klientus.
— Svarīgi, lai cilvēks atnāk pirmo reizi, tad nāks vēl un vēl. Mūziķu klausīšanās daudziem ir šī pirmā reize, tad arī nobauda ēdienu, tas iegaršojas, viņi nāk pie mums atkal, — stāsta kluba saimnieks.
Ēdienu kvalitāte “Laimes Lācī” tiešām vilina nākt vēl un vēl. Kaut nedaudz dārgāki kā citviet, ēdieni ir garšīgi, porcijas lielas. Arī apkalpošana “Laimes Lācī” ir augstā līmenī.
— Pirmoreiz ienākot, daudzi jūtas pārsteigti, domā, ka te notiek bankets. Mēs tā uzņemam katru ciemiņu, — saka Stīvens Katberts.
Ne velti klubu iecienījuši cilvēki gan no Skrīveriem un Aizkraukles, gan no kaimiņrajoniem, Rīgas. Sevišķi daudz apmeklētāju ir tajos muzikālajos vakaros, kad notiek arī kādi šovi, piemēram, atbrauc vēderdejotājas.
Bārs kā neliels kultūras centrs
Gandrīz katru sestdienu vietējās Aizkraukles rajona mūziķu grupas koncertē Jaunjelgavas bārā “Koijots”, bet piektdienās tur notiek diskotēkas. Tādas “Koijotā” rīko, jo prasa apmeklētāji. Turklāt izklaides pasākumi ir bāra reklāma — uz tiem atnākot, cilvēks pasūta arī ēdienus, dzērienus.
— Aizkraukles rajona publika pieradusi, ka bārā nedēļas nogalē obligāti jānotiek kādiem pasākumiem. Rīgā tā nav, tur cilvēki uz bāru dodas ar savu kompāniju. Viņiem nav svarīgi, lai noteikti spēlē muzikanti, — stāsta “Koijota” īpašnieks Rinalds Zandavs. — Iespējams, te ir savādāk, jo bāri un kafejnīcas kļūst par tādiem kā nelieliem kultūras centriem.
Rinalds Zandavs gan bilst, ka publiku grūti “iekustināt” dejās vai rotaļās. Cilvēki vairāk raduši sēdēt malā un vērot.
— Tāda ir šī sabiedrība: paši prasa pasākumus, bet, kad tie notiek, sēž maliņā, — tā Rinalds Zandavs.
Karaoke un kovboju vakars
“Koijots” apmeklētājiem piedāvā ne tikai mūzikas vakarus, bet arī tematiskos pasākumus. Nesen bija Valentīndienas ballīte, kovboju vakars, Havaju pasākums. Bārā ierīkota karaoke sistēma, un katrs var pārliecināties par savu dziedātprasmi. “Koijotā” drīzumā atvērs arī biljarda zāli.
— Lielākoties šie pasākumi notiek bez maksas, tomēr sākam domāt, ka tāda būs jāprasa. Tas atlasītu publiku, nāktu tikai tie, kuri to patiesi vēlas, nevis ziņķārības apmierināšanai un citiem traucēt, — saka Rinalds Zandavs.
Pats “Koijota” saimnieks gan domā, ka jaukt kopā ēdināšanas biznesu ar izklaides industriju nav pareizi, taču tas jādara, jo apmeklētāji vēlas.
— Man pašam šķiet, ka dzīvā mūzika bārā ir lieka, taču tā iegājies, un neko nevar darīt. Cilvēkos nav izkopta bāra, kafejnīcas un restorāna apmeklējuma kultūra, — pauž Rinalds Zandavs. — Gribētu arī zināt, ko apmeklētājs vēlas.
Mīts par restorāniem ir aplams
Aizkraukles rajonā vienīgais darbojošais restorāns ir Aizkrauklē — SIA “Gaisma” restorāns “Raijo”. Kaut lielākajā daļā sabiedrības valda uzskats, ka restorāns domāts tikai bagātiem cilvēkiem, tā nav taisnība. “Staburags” pārliecinājās, ka ēdienu cenas “Raijo” ir pieņemamas, piemēram, porcija karbonādes maksā 1,60 latu un, ticiet, tik lielu porciju apēduši, vairs neko citu negribēsiet.
— Aizkraukles iedzīvotāji nav pieraduši pie restorāniem un vēl dzīvo ar veciem aizspriedumiem. Cilvēki jautā, kā jāģērbjas, uz restorānu ejot, vai var uz to nākt ikdienā? — stāsta SIA “Gaisma” īpašnieks Juris Garda. — Nu, protams, restorāns atvērts ikvienam apmeklētājam, te nav noteikta apģērba forma vai citi ierobežojumi!
Lai kliedētu aplamo mītu par restorāniem, Juris Garda aicina atnākt kaut tikai apskatīties, kā restorāns iekārtots. Vai arī nākt nedēļas nogalē, kad “Raijo” notiek muzikālie pasākumi.
— Neviens neliek pirkt ēdienus vai dzērienus. Nāciet tāpat vien, mūziku paklausīties, — aicina Gardas kungs. — Vairumā mūzikas vakaru nav jāmaksā par ieeju, tāda ir tikai atsevišķiem tematiskajiem pasākumiem.
Dāmas priecēs čipendeils
Tematiskie pasākumi “Raijo” restorānā notiek visai bieži. Aizvadītās nedēļas nogalē bija striptīza priekšnesums, bet 8. martā sievietes priecēs čipendeils no Rīgas. Dāmām uz šo pasākumu ieeja bez maksas.
— Izklaides vakarus rīkojam dažādām auditorijām, un tie orientēti mierīgai atpūtai ar dejām un kādu šova elementu, — stāsta Juris Garda. — Ja grib tikai ieskriet un ātri paēst, piemērotāks ir bārs ledushallē. Restorānā jārēķinās ar apmēram stundu ilgu maltīti, jo ēdienu svaigu gatavojam tad, kad apmeklētājs to pasūta.
Gardas kungs vēl piebilst — katram vajag atnākt un pašam izbaudīt, ko nozīmē restorāns. Tad redzētu, cik tajā patīkami ne tikai pusdienot, bet arī atpūsties.
Ne katram izdodas
Mūzikas vakarus un tematiskos pasākumus rīko arī citu kafejnīcu un bāru īpašnieki. Daudzeses pagasta “Saskaņā” gandrīz katru piektdienu vai sestdienu notiek balles, muzikanti spēlē arī Aizkraukles pagasta “Klintā”, cieši saistīta ar izklaides pasākumiem ir kafejnīca “Harmonija” Aizkraukles pilsētas kultūras namā, Skrīveru “Dūjas” un citas ēdināšanas vietas.
Diemžēl ne katram izdodas apvienot ēdināšanas biznesu ar izklaides industriju. Ir vietas, kur cerīgi sākti muzikālie vakari tā arī palikuši tikai neīstenotas ieceres.
***
Ēdināšanas bizness Aizkraukles rajonā ir diezgan aktīvs un, šķiet, katram ēstgribētājam izvēles iespējas ir plašas. Doties uz bistro ar mikroviļņu krāsnī sildītu ēdienu vai restorānu ar svaigi gatavotu maltīti un mūziku ir paša ēdēja ziņā.
