Aizkrauklē dzīvo kāda sieviete, kuru man gribas dēvēt par rūķu māmiņu.
Aizkrauklē dzīvo kāda sieviete, kuru man gribas dēvēt par rūķu māmiņu. Tā ir Ausmas kundze, un viņa mūžā no māla izgatavojusi ļoti daudz šo mazo vīriņu.
Kad devos ciemos, Ausmas kundze uzreiz teica, ka lielākā daļa viņas rūķu “aizgājuši tautās” un nebūs daudz ko redzēt. Tomēr aizkrauklietes dzīvoklī rūķi sagaida it visur — uz galda, pie sienas un sekcijas plauktā. Turklāt par katru saimniecei ir savs stāsts.
Nevar nesmaidīt
Kāpēc tieši rūķi saistījuši mākslinieci? Viņa stāsta, ka tas noticis bērnībā. Skolā Ausmas kundzei labi padevusies vācu valoda, un skolotāja piedāvājusi sarakstīties vēstulēm ar kādu vācu meiteni. Pēc kāda laika Ausmas kundze no Vācijas sākusi saņemt attēlus un uzlīmes ar rūķīšiem. Tie viņai tā iepatikušies, ka palikuši sirdī uz mūžu!
Viņas māla rūķu periods sākās, kad pašas bērni vēl bija mazi. Tad izgatavoti māla rūķīši bērnudārziem, un cilvēkiem tie iepatikās.
— Veidojot rūķi, es vienmēr iedomājos, kādam viņam jāizskatās un kur viņš “dzīvos”. Rūķis man šķiet kaut kas mīļš. No šī vīriņa it kā staro labsirdība. Ar rūķiem nereti ir tāpat kā ar cilvēkiem. Ikdienā taču mēs uz ielas redzam daudz cilvēku sadrūmušām un pat dusmīgām sejām. Kad es tādas redzu, man gribas smaidīt, jo atceros savus rūķus, — saka Ausmas kundze.
Rūķus nemaz nevar izgatavot īpaši dusmīgus. Acīmredzot māls ir tāds materiāls, bet varbūt noslēpums ir mākslinieces prasmē. Paņemot rokā Ausmas kundzes māla rūķīšus, no tiem staro mīļums un noteikti gribas smaidīt.
Katrā cilvēkā “sēž” rūķis
Ausmas kundze rāda rūķi — muzikantu, kas darināts, atveidojot vecāko dēlu Sandri. Cits vīrelis tup uz bērza šķilas, ērti iekārtojies kādā traukā vai tur rokās sveci. Vēl kāds aicina krāt naudu. Viņi ir tik dažādi! Māksliniece piebilst, ka ikvienā cilvēkā ir septiņi rūķi, tāpēc uz koka šķīvja tapusi septiņu rūķu kompozīcija. Tos viņa redz arī savos trijos dēlos.
— Divas vienādas figūriņas izgatavot nav iespējams, jo tas ir roku darbs. Tomēr vienmēr strādāju tik ilgi, kamēr iecerētais izdodas. Ja esmu izdomājusi, ka rūķa rokai vai kājai jābūt kādā noteiktā pozā, tad varu to pārtaisīt pat vairākas reizes. Kamēr māls nav sacietējis, to var mīcīt neskaitāmas reizes. Ar glazūru gan nav tik vienkārši — pēc uzklāšanas labot neko nevar. Žūstot figūra dažkārt maina formu, un rūķa vaigi vairs nav tik apaļi, — stāsta māksliniece.
Ausmas kundze 80. gados sāka izgatavot rūķus uzņēmumam “Daiļrade”. Mēnesī vajadzēja nodot ap 30 mazo māla vīriņu. Un šajā klāstā divus vienādus neatrast.
Noder viss
Jau gandrīz 30 gadu Ausmas kundze strādā par mākslinieci—noformētāju Daugavas HES kaskādē, un ikdienā nav laika “rūķoties”. Kā pati teic — tā bijusi un ir viņas vakaru un nakts nodarbe. Kad paveikts mājas solis, varēja ķerties pie māla. Lai arī rūķis augumā ir sīks, tā veidošana prasa daudz darba. Turklāt, ja tas iesākts, jāpabeidz līdz galam, kamēr māls vēl mīksts.
Rūķu gatavošana ir smalka un piņķerīga lieta, tāpēc šim darbam viņai ir speciāli instrumenti, bet lielākoties tam izmanto ikdienišķus priekšmetus — pildspalvas, rakstāmspalvu, kādu irbulīti. Piemēram, mazo vīriņu matu sprogas Ausmas kundze izgatavo ar tējas sietiņa palīdzību.
Māla mīcīšanā roku iemēģinājuši arī viņas trīs dēli, bet tā nav kļuvusi par viņu aizraušanos. Ausmas kundze atzīst — ģimenē viņa ir vienīgā māksliniece, bet pārējie — muzikanti.
Nav nekā labāka
Māla apdedzināšanai māksliniecei ir divas speciālas mufeļkrāsnis. Tās patērē daudz elektrības, tāpēc šobrīd vairs nevar daudz “rūķoties”. Arī mālu un glazūru sagādāt esot daudz grūtāk. Tomēr Ziemassvētkiem Ausmas kundze rūķus veidos atkal, jo viņas mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem jāsarūpē dāvanas. Un nekā labāka par rūķi nav.
Mākslinieci neatstāj vienaldzīgu neviens rūķis. Ja veikalā kādu redz, cenšas to iegādāties, bet tikai ne no māla gatavotos.
Tomēr aizkrauklieti saista ne tikai rūķi. Viņai no māla patīk veidot dažādus pasaku tēlus. Par tiem priecājas bērnudārza “Auseklītis” mazuļi.
