Raisa Rozentāle Aizkrauklē, veikalā “Maxima” Gaismas ielā, par akcijas cenu otrdien pirka Maskavā ražotās konfektes “Miška kosolapij”, bet pie kases samaksāja par analoga nosaukuma Latvijā ražotajām konfektēm “Lācītis ķepainītis”, kas ir daudz dārgākas, un tām šonedēļ cenas atlaides nav.
“Zvanu jums, lai arī citi tāpat neiekristu,” viņa saka. “Ja es klusēšu un citi arī klusēs, veikalā turpinās “kļūdīties”, maldinot pircējus. Man ļoti garšo šīs konfektes, un kādēļ gan akcijas laikā sevi nepalutināt? Nopirku vairāk nekā puskilogramu, pie kases samaksāju par konfektēm un citām akcijas precēm, taču, braucot mājās uz Aizkraukles pagastu, man šķita, ka esmu samaksājusi par daudz. Pārbaudīju čeku — maksa bija iekasēta nevis par akcijas konfektēm, bet par dārgākajām, starpība bija 1,23 lati. Braucu atpakaļ uz veikalu, bet pārdevēja man prasīja uzrādīt arī konfektes, tās nebiju paņēmusi līdzi. Braucu atkal uz mājām pēc konfektēm. Tikai pēc tam pārdevēja man atdeva starpību, un čekā bija arī pareizais nosaukums — “Miška kosolapij”. Tur rakstīts arī pārdevējas vārds — Inese Siliņa. Saprotu, ka visādi var gadīties, pārdevējas sajauc preču nosaukumus un kodus, kļūdās, un man vienmēr nav līdzi briļļu, lai visu pārbaudītu, taču viņa par sagādātajām neērtībām man pat neatvainojās, tikai lepni atdeva naudu.
Šajā veikalā iepērkos katru dienu, šī pārdevēja mani bieži apkalpo, esmu pastāvīgā pircēja, tādēļ šāda attieksme mani ļoti sarūgtina un aizvaino. Pārdevējām savas kļūdas ir jāatzīst un jāprot atvainoties. Es dzīvoju netālu, bet, ja par konfektēm augstāko cenu būtu samaksājis kāds Kokneses vai Pļaviņu iedzīvotājs, viņš tā arī paliktu zaudētājs. Pērkot akcijas preces, ir ļoti jāuzmanās, viss jāpārbauda, lai tevi neapkrāptu.” ◆
