No 10. līdz 20. jūlijam Klintainē strādā slaveni Latvijas mākslinieki.
No 10. līdz 20. jūlijam Klintainē strādā slaveni Latvijas mākslinieki. Te notiek starptautiskā mākslas fonda “Sēlija” organizētais glezniecības un fotomākslas plenērs.
Plenēram jubilejas gads
Šai ikvasaras mākslinieku kopā būšanai ir gluži vai jubilejas gads. Pirms pieciem gadiem māksliniece Ligita Caune nodibināja sabiedrisko organizāciju Starptautisko mākslas fondu “Sēlija”, apvienojot desmit izcilus Sēlijas ļaudis. Pati māksliniece nākusi no Viesītes, fondā darbojas arī Jānis Stradiņš, Jānis Dimitrijevs, Džemma Skulme un citi.
“Popularizējam mākslu Sēlijas novadā, un fondā katru gadu rīkojam plenēru,” stāsta Ligita Caune. “Tie notikuši Viesītē, Aizkrauklē, šogad esam Klintainē. Mana dzimta ir sēlieši vairākās paaudzēs, un kaut kas vēl joprojām velk uz šo pusi.” Māksliniece ik gadu arī vada plenēru, meklē labvēļus, kuri atbalstītu šo pasākumu. Šogad plenēru palīdzēja organizēt Klintaines pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Daģis, atbalstu sniedz arī vairāki uzņēmumi.
Nav atpūtas nometne
Desmit dienu Klintaines un tuvākās apkārtnes dabu gleznās iedzīvinās Jāzeps Pīgoznis, Andrejs un Juris Ģērmaņi, Agnija Ģērmane, Olita Gulbe, Raitis Junkers, Laine Kainaize, Taiga Kalvišķe, Valērijs Dičkovskis, Ziedonis Bārbals, Mārtiņš Krūmiņš, Mārtiņš Dāboliņš, Terēzija Daugule, Dite Brūvere, Nikolajs Karagodins un arī Ligita Caune. Mākslinieki ne tikai glezno Klintaines skaisto apkārtni un dabu, bet dosies arī ekskursijās pa Aiviekstes loku un Sēlpils pusi. “Gribētos kliedēt uzskatus, ka mākslinieki ir liderīga tauta,” bilst Ligitas kundze. “Viņi ir ļoti strādīgi, un plenērs nav atpūtas nometne, bet gan darbs. Visi strādājam arī algotu darbu, lielākoties pedagoģijas jomā, un šī ir vienīgā reize gadā, kad varam darboties kopā.” Arī plenēra vadītāja, tikko no Rīgas atbraukusi, steidz meklēt krāsas un molbertu, lai dotos gleznot.
Glezno rīta agrumā
Par to, ka gleznotāji nav laiku pavadījuši dīkā, liecina viņu darbi. “Čaklākais ir Mārtiņš Dāboliņš,” steidz stāstīt kolēģi. “Kamēr citi vēl guļ, viņš jau izvingrojies un septiņos no rīta sācis strādāt.” Mākslinieku savienības biedrs Mārtiņš Dāboliņš, kurš strādā par meža taksatoru, atrod laiku arī savam sirdsdarbam — gleznošanai. Darba pienākumus veicot, viņš ne reizi vien bijis arī Secē, Ērberģē, Zalvē, Neretā.
Četrās dienās mākslinieks uzgleznojis 20 darbu akvarelī un divus ar pasteļkrāsām. Viņa gleznās iemūžināta Stukmaņu muiža, skaisti Daugavas skati un Klintaines apkārtne. “Parasti jau jūnijā gleznoju rudeni,” stāsta mākslinieks. “Visu laiku mežā uzturoties, zaļums jau sāk apnikt. Gaidu, kad lapas sāks dzeltēt, jo man patīk spilgtas un sulīgas krāsas.” Mārtiņš Dāboliņš savā mūžā uzgleznojis apmēram 4000 darbu.
Aizkraukle nav sveša
Ierosmi darbiem Klintainē radis arī Latvijā labākais portretists akvarelī Andrejs Ģērmanis. Te jau tapuši divi portreti, mākslinieks attēlojis arī Daugavu un debesis. “No kalna paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu, te ir ļoti skaisti,” atzīst Andrejs Ģērmanis. Viņš Klintainē bijia pirms 40 gadiem, kad kursabiedrene vadīja talantīgo jauno gleznotāju nometni Klintaines skolā un Pļaviņās.
Aizkraukles pusē ir bijuši teju pirmie soļi mākslinieka praksē, jo, kad 1961. gadā sāka būvēt ciematu Daugavas karstā, te aizvadīta prakse. “Tolaik industrializācijas tēmu ļoti izcēla, daudzi izstrādāja pat diplomdarbus. Arī man saglabājušās skices un darbi no tiem gadiem,” stāsta Andrejs Ģērmanis. Attēlos sauli ābeļdārzā
Klintainieši šonedēļ var vērot, kā top mākslinieku darbi, un vēlāk arī novērtēt rezultātu. Pie Stukmaņmuižas vecajām dzirnavām, darbā iegrimušu, sastopam Olitu Gulbi. “Man patīk mūra faktūra, vecās mājas ir liela bagātība,” saka māksliniece. “Paspēju jau “iekrist” magoņu laukā, daudziem patika arī bišu drava. Darba netrūkst, tik daudz gribas uzgleznot, kaut tik laiks būtu labs. Ja līst, var gleznot portretus.”
Māksliniece atklāj, ka jau noskatījusi motīvus nākamajiem darbiem: “Gaidu, kad vējš dīķī vienuviet sapūtīs ūdensaugus. Gribu gleznot arī ābeļdārzā. Tur ir tik skaisti, kad spīd saule.”
Darbam pateicīga vieta
“Pirms šurpbraukšanas nezināju tādu vietu — Klintaine, Stukmaņi,” atzīst Laine Kainaize. “Esmu apmierināta ar ieraudzīto, te ir darbam ļoti pateicīga vieta.”
Māksliniece Stukmaņmuižas pagalmā tver ēkas burvību grafiskā zīmējumā. “Šodien man tāda kā atpūtas diena,” smej viņa. “Te var ļoti labi paslēpties, ja sāks līt. Vakar gleznoju ceļu pļavas vidū pie bijušajām dzirnavām. Klintainē uzrunā pakalnu ritms, te ir tik skaisti. Gribu uzgleznot Daugavu ar tās salām, saules rietu. Esmu iecerējusi izveidot arī apkopojošu kompozīciju gleznā par Klintaini.”
Zirgs Hasans pozē portretam
Kopā ar kolēģi Laines kundze bijusi arī Kokneses zirgaudzētavā “Brigos”, kur pieredzēts daudz interesanta. “Var pamanīt, ka cilvēki ar lielu mīlestību zirdziņus audzinājuši. Mēs gleznojam, viņi turpat pie auss šņāc, bet ir tik mierīgi. Ja uzmanība apnīk, maigi ar margrietiņas ziedu padzenam malā. Viņi saprot un klausa. Gleznoju zirga Hasana portretu, un laiks pagāja tik ātri!”.
Laines kundze atzīst, ka agrie rīti neesot viņas īstais darbalaiks, taču vakaros gleznojot ilgi.
“Tas, ka esam kopā, dod impulsu darbam. Plenērs mums ir vienīgā tāda iespēja. Varam izbraukt dabas tuvumā arī individuāli, bet, kopā esot, viens otru ļoti iedvesmojam un izdarām daudz vairāk,” saka Laine Kainaize.
* * *
Klintainē mākslinieki dzīvo “Ielejās”, kur saimnieko Daģu ģimene. “Saimnieki mūs lutina,” saka mākslinieki. “Varam netraucēti strādāt un jūtamies kā paradīzē.”
Mākslinieku darbus visi interesenti varēs aplūkot un arī iegādāties plenēra noslēgumā. 19. jūlijā pulksten 17 Stukmaņu muižā notiks gleznu izstāde — pārdošana.
