Jēkabpilī, Pasta ielā 21, atklāja mākslas salonu — veikalu “Sakta” un mākslinieka Ziedoņa Bārbala gleznu izstādi.
“Ideja izveidot salonveikalu radās 2008. gadā,” stāsta salona īpašnieks Jānis Bite. “Pirmkārt, tāpēc, ka reģiona mākslinieki nevarēja vienuviet iegādāties gleznošanai nepieciešamos materiālus. Otrkārt, nebija vietas, kur par saprātīgu cenu pārdot gleznas un amatniecības darbus.”
Salonveikalā var nopirkt Aizkraukles, Bauskas, Jelgavas, Jēkabpils, Rīgas reģiona amatnieku darinājumus — keramikas, koka, ādas izstrādājumus, bižutēriju, stikla rotas, zīda šalles, tamborētas un izšūtas lelles, apdrukātus T kreklus. Plašā klāstā ir pērlītes, kuras piegādā sadarbības partneri Čehijā un Turcijā.
Pircēju interesi jau saista ādas apstrādes meistares aizkrauklietes Intas Bodrovas gatavotie naudasmaciņi, kabatas portfeļi, sienas dekori. Savu darbu stūrīti viņa iekārtoja pati.
“Saktā” ir izstāžu zāle, kurā patlaban var aplūkot Jēkabpils mākslas skolas direktora un Sēlijas plenēru dalībnieka Ziedoņa Bārbala 17 dabas ainavu ar kopīgu nosaukumu “Sēļu zemē”. Tajās atainota arī Staburaga un Seces apkārtne. Savas gleznas aicinās izstādīt arī Aizkraukles reģiona māksliniekus. Līdzās salonveikalam izveidota radošā darbnīca, kurā profesionālu mākslinieku vadībā sestdienās ikviens interesents varēs apgūt zīda un stikla apgleznošanas prasmes, dekupāžu, pinumu veidošanu, sveču liešanu un citas interesējošās jomas. Mācīs meistari no Jēkabpils, Aizkraukles, Rīgas.
Bites kungs teic, ka sākotnēji bija doma bodīti atvērt vienā no savas mājas istabām, bet pārdesmit kvadrātmetru lielā telpa šķita par mazu. Pērn sāka meklēt telpas Jēkabpils vēsturiskajā centrā, un šogad janvārī tās izvēlējās Vecpilsētas laukumā. Ēka, kurā tagad ierīkots veikals, ir Latvijas armijas virsnieka Viļa Grobiņa 1903. gadā celtā dzimtas māja, kuras pirmajā stāvā kādreiz bija aptieka, bet augšstāvā dzīvokļi. Vilis Grobiņš 1941. gada vasarā bija Latvijas armijas virsnieku mācību nometnē Litenē un tikai par mata tiesu izglābās no nošaušanas, kuru plānoti veica padomju armijas karavīri. Līdz aiziešanai mūžībā Vilis Grobiņš dzīvoja Koknesē.
Salona nosaukumu “Sakta” izvēlējās pēc ilgām pārrunām un diskusijām.
“Sakta ir vissenākais zināmais latviešu tautastērpa rotājums. Salona nosaukumā tā simbolizē nacionālo amatniecības prasmi un atbilst mūsu nodarbei,” teic salona vadītāja Maija Bite. “Mēnesi vēlāk, veicot telpas sienu apstrādi, stūrī uz nagliņas atradām senlaicīgu saktu. Tagad tā salonā novietota goda vietā.”
