Artūrs Cimoška ir uzņēmējs no Kurzemes. Sadarbojoties ar viņu, Skrīveru novada mākslinieki pērnruden devās plenērā uz Jūrkalni. Mākslinieki dzīvoja un strādāja uzņēmējam piederošajā “Pilsberģu krogā”. Plenēra veikumu varēja aplūkot pagājušajā mēnesī Skrīveru novada kultūras centrā iekārtotajā izstādē. Arī Artūrs bija izstādes atklāšanā, tad arī norisinājās saruna par mākslu un uzņēmējdarbību.
Vajadzīga māksla, mūzika, miers
“Ikdienā esmu saistīts ar tehniskām lietām un dzelžiem. Pēc daudziem, tikai ar tehniskajām lietām saistītajiem darba gadiem bija lūzuma punkts, kad sajutu — tā visa ir par daudz,” stāsta Artūrs Cimoška. “Darba lietas ar gadiem sakārtotas, un tagad var nodarboties ar vaļasprieku. Kāds iet medībās, cits makšķerē. Šis ir mans vaļasprieks.”
“Pilsberģu kroga” ēkai ir 300 gadu, tā ir pārbūvēta un pārvietota. Kādreiz tā bijusi muiža, vēlāk jūrskola, skola, kolhoza kantoris, bet kopš 2000. gada tajā darbojas krogs — viesnīca. Artūrs kroga ēku iegādājās pirms vairākiem gadiem, un viņa vadībā tā apmeklētājiem atvērta kopš 2014. gada vasaras. Sākotnēji ēkā bija seši numuriņi, tika veikts remonts, un tagad viesnīca paplašināta līdz 13 istabām.
“Interjera iekārtošanā ļoti daudz ar padomu, savu redzējumu atbalstīja māksliniece keramiķe Sanita Ābelīte. Kroga ēkā turpinām iekārtot viņas darbu pastāvīgo ekspozīciju. Mainīgo ekspozīciju iekārtojam ik pēc diviem, trijiem mēnešiem. Līdz janvāra beigām bija Sēlijas mākslinieces Jolantas Ābeles darbu izstāde, šobrīd aplūkojami igauņu izcelsmes mākslinieces darbi. Autori piesakās paši, kādu uzaicinām. Māksla lielākajai daļai cilvēku nav prioritāšu sarakstā — jādomā, kā pabarot ģimeni, kā izdzīvot, un māksla paliek otrajā un trešajā plānā. Daudziem piemirsies, ka ir garīgās vērtības. Tomēr cilvēkam ir vajadzīga māksla, mūzika, miers, laiks pārdomām. Agri vai vēlu pie šīs atziņas nonāk katrs.”
Darbības virzienu nosaka vide un cilvēki
Uzņēmējs atzīst, ka darbošanās virzienu noteica vieta un gaisotne — pēc tikšanās ar mūziķi Igo, kurš jau daudzus gadus rosās Jūrkalnē, rīko plenērus, uzņem māksliniekus, Uguns-pļavā organizē dažādus kultūras pasākumus — uzņēmējs nolēma mainīt līdzšinējo kroga darbības koncepciju. Artūram šķita, ka krogu vajag pārvērst par vietu, kur var pulcēties mūziķi, mākslinieki un justies kā mājās.
“Kroga ēka ir vēsturiskajā centrā, līdzās ir baznīca, tautas nams, Ugunspļava, kuru kopā ar saviem atbalstītājiem veidojis Igo. Ja esam turpat līdzās, tad izjūtam atbildību to visu papildināt. Kad uzzināju par kroga pārdošanu, vēl nezinot, ko tur darīšu, nolēmu to nopirkt. Pēc tikšanās ar Igo sapratu, ka galvenais nebūs ēdināšana un tautas dzirdīšana, bet gan patīkamas ar mākslu un kultūru piesātinātas vietas veidošana. Mums ir ļoti patīkama publika, kas atbrauc arī ārpus aktīvās tūrisma sezonas. Jūrkalne ir kulturāla un latviska vieta, kur cilvēki dodas baudīt klusumu un mākslu. Daudziem viesiem nav svarīgs nedz internets, nedz televīzija.”
Pašiem sava koncertzāle
Tūrisma nozare pakļauta krasai sezonalitātei, taču, papildinot piedāvājumu ar mākslu, “Pilsberģu krogam” sezona ir pagarināta. Atbraucot rudenī, arī citas izjūtas — vētras jūrā, ziemā — ledus kalni, un katrs var tvert mainīgo dabu, skarbo vēju. Uzņēmējs atzīst, ka izdzīvot ir ļoti grūti, jo aktīvā sezona ir tikai 2,5 mēnešus gadā: “Ir divas iespējas — slēgt pēc sezonas, pazaudēt visus labos darbiniekus, katru gadu sākt no jauna vai tomēr turpināt strādāt, ciešot zaudējumus ziemā. Darbinieku mums netrūkst, cenšamies piesaistīt cilvēkus no tuvākās apkārtnes. Vasarā vienlaikus strādāja 18 cilvēku. Darāmā ir tik daudz, ka grūti visu paspēt. Mums ir āra terase, rotaļlaukumi, šogad būs āra galda spēles — dambrete un citas. Smejos, ka mums ir mazākā koncertzāle Latvijā — tajā ir tikai 50 skatītāju vietu. Priekšnesumus ir sniedzis Igo, Ivo Fomins, Haralds Sīmanis. Šie koncerti ir pārsteigums mūsu viesiem, jo pasākumus īpaši nereklamējam.”
Pārņem labo pieredzi
“Pēc pusotra nostrādāta gada varu godīgi teikt, ka pirmais gads bija pārbaudījumu pilns. Nākotnē raugos cerīgi, ja tā nebūtu, tad, aplūkojot gada bilanci, krogs būtu jāslēdz ciet. Saistībā ar saspringto situāciju Eiropā, ko radījis imigrantu pieplūdums un izdarītie noziegumi, mēs Latvijā šogad varētu sagaidīt tūristus, kuri pieraduši atpūsties Francijā, Vācijā,” domā Artūrs un piebilst, ka Latvijā taču ir daudz, ko redzēt. “Skaistā daba, cilvēku attieksme, labs ēdiens, pieņemamas cenas — tas viss piesaista ārzemju tūristus. Labu kvalitāti var saņemt daudzviet, taču cenas Eiropā ir krietni lielākas. Pie mums ir daudz lētāk, un ārzemnieki to novērtē.”
Vasarā “Pilsberģu krogā” ap 60% viesu ir no Eiropas, pārējie — no Latvijas. Regulāri brauc tūristi no Francijas, visvairāk — no Vācijas. Vasarā reiz bijusi diena, kad ik vienā numuriņā dzīvoja viesi katrs no citas valsts.
“Paplašināmies, lai varētu uzņemt vēl viesus. Jau šobrīd cilvēki rezervē numuriņus vasarai. Ņemam vērā viesu atsauksmes, tādējādi pilnveidojamies,” stāsta Artūrs Cimoška. “Esmu diezgan daudz ceļojis, bijis Eiropā, Āfrikā, Amerikā. Daudz redzējis, labo pieredzi, kas man patikusi, cenšos ieviest arī savā uzņēmumā un izskaust to, kas citur nav paticis.” ◆
