Pirms divām nedēļām, ejot garām makšķernieku piederumu veikalam “Dvina”, redzēju — pirms deviņiem bija izveidojusies rinda, vairākiem cilvēkiem bija ziedi. Uzraksts pie durvīm vēstīja, ka todien firmai “Red Fox”, kurai pieder šis veikals, aprit 20 gadu.
Profesionālas ziņkāres vadīta, nolēmu noskaidrot, kā rit dzīve aiz šīm durvīm. Mūsdienās bieži vien mazu veikaliņu pastāvēšanas laiks ir visai neilgs, taču šis darbojas jau gandrīz desmit gadu.
No miera ne vēsts
Ar veikala pārdevēju Ludmilu Jankinu sarunātās intervijas sākums aizkavējās. Domāju, ka piektdienas vakarā pirms veikala slēgšanas te būs klusi un mierīgi, taču 20 minūšu laikā veikalā iegriezās ap 15 vīru un viena ģimene — sieva, vīrs un meita. Visi gribēja vislabāko auklu, pludiņu, māneklīti… Raibajā piedāvājuma klāstā ir viegli apjukt. Manuprāt, rotu izgatavotāji te varētu gūt idejas pat auskaru formām.
Pārdevēja katram klientam centās atrast, viņasprāt, vislabāko preci. No malas vērojot, tā bija draudzīga saruna ar labvēlīgu rezultātu. Tobrīd atcerējos kaut kur lasītu atziņu, ka labs pārdevējs vispirms ir konsultants—psihoterapeits. Ludmila tiešām tāda ir.
Ar kungiem vieglāk strādāt
— Cik ilgi jūs strādājat šajā veikalā?
— Kopš pirmās tā atvēršanas dienas — 1. aprīlī apritēja astoņi gadi.
— Vai jums nekad nav bijusi vēlme mainīt profesiju, ja ne pilnībā, tad vismaz pāriet darbā uz “sievišķīgāku” veikalu?
— Darbs tirdzniecībā ir mans sirdsdarbs. Pirms tam esmu strādājusi par veikala vadītāju citur. Darbs šajā veikalā man ļoti patīk, un to ne pret kādu citu nemainītu. Lielākā daļa pircēju te ir vīrieši. Ar viņiem ir vieglāk strādāt. Viņi ir mierīgāki, mazāk stresaini. Redzat šīs fotogrāfijas (Ludmila rāda virs plauktiem izvietoto galeriju, kurā vairāk nekā 20 attēlos redzami makšķernieki ar savu lomu)? Tās viņi atnesuši, daloties ar mani priekā par iegūto lomu. Savukārt nesen kāds copmanis atnesa milzu līdakas, kuru noķēris ar te pirkto makšķernieku aprīkojumu, galvas izbāzeni. Dažkārt ienāk makšķernieks, es jautāju, ko pircējs vēlas, bet viņš atbild: “Es atnācu jums pateikt paldies, jūsu ieteikums palīdzēja tikt pie loma.”
Lai paliek intriga!
— Lai te strādātu, jābūt ļoti zinošai. Kur gūstat informāciju?
— Daudz jaunumu gūstu internetā, ļoti daudz sīkumu un nianšu uzzinu no profesionālajiem makšķerniekiem, bet, ja ko nezinu, zvanu veikala saimniekiem Natālijai un Anatolijam Ivanoviem. Viņi patiešām ir augsta līmeņa profesionāļi.
— Vai jūs pati arī makšķerējat?
— Lai tas paliek mans noslēpums. Ja es teikšu, ka to daru, visi gribēs izdibināt manus makšķerēšanas noslēpumus, bet kad tad es apkalpošu pārējos pircējus? Savukārt, ja es teikšu, ka nemakšķerēju, ne viens vien nodomās: “Ko tāda saprot no makšķerēšanas piederumiem!”.
Cieņā ēdamgumijas
— Vitrīnā skatoties, acis žilbst no mānekļu raibuma. Vai ir kāda iecienītākā krāsa, ko izvēlas makšķernieki?
— Visiecienītākā ir tā saucamā zandarta krāsa. Vēl pieprasīti ir melnbalti un sarkanbalti mānekļi.
— Pirms gadiem divdesmit makšķernieku leksikā “ēdamgumija” bija svešvārds. Kā ir tagad? Vai pieprasījums liels?
— Jā, tās ļoti pērk. Ēdamgumijas ir piesūcinātas ar garneļu smaržu un tiek pārdotas iesaiņojumā pa 5 — 6 paciņā.
— Makšķerēšanas lietās ievieš arī elektronikas sasniegumus. Vai par tiem ir interese?
— Pie mums ir nopērkams signalizators, kas par lomu ziņo ar skaņas signālu, var nopirkt arī eholoti, ar kuru var redzēt, piemēram, grunti zem braucošas laivas, dziļumu līdz peldošai zivij…
Viņi nav flegmatiķi
— Kāds jums raksturā šķiet vīrietis makšķernieks?
— Es varu uzreiz noteikt, kurš ir īsts makšķernieks, kurš nē. Īstajos virmo tāds azarts, ka to nekas nespēj apslāpēt. Viņi nav nekādi flegmatiķi. Kad viņi iepērkas, naudu neskaita, neskatās uz cenu, tai nav nozīmes. Viņu galvenais vadmotīvs: “Es gribu atpūsties, un man vajag vislabāko aprīkojumu.”
— Vai jūs kādreiz esat nobaudījusi arī kāda veiksminieka lomu?
— Ir jau bijis pa retam arī tāds gadījums. Atceros, pērn kāds klients pirms Līgo atnesa līdaku. Viņš gan nezināja, ka tieši todien, 22. jūnijā, man ir vārdadiena.
— Kāda ir jūsu visiecienītākā zivs?
— Domāju, tās ir visiecienītākās ne tikai man, bet arī daudziem citiem — zandarti un butes.
“Šis ir vīru
veikals!”
— Makšķernieku stāstus arī jums stāsta?
— O, jā! Grāmatu varētu uzrakstīt. Tikai dažkārt es tos nevaru uzklausīt ar sirdi un dvēseli, jo jāapkalpo kārtējais pircējs, jāatbild uz telefona zvaniem, jāpiesaka pasūtījumi…
— Vai jūsu veikalā iepērkas tikai vīrieši?
— Nāk arī sievietes, jo makšķerēšana ir arī viņu vaļasprieks. Nāk sievas kopā ar vīriem. Dažkārt gadās — vīrs izvēlas kādus piederumus, bet sievai garlaicīgi, un viņa tik purpina: “Nu, ātrāk, nu, ātrāk!”. Reiz kāds vīrs tādā reizē teica: “Apklusti, lūdzu! Šis ir vīru veikals, un es te būšu tik ilgi, cik vajadzēs!”. Dažkārt sievietes te ienāk, lai vīriem iegādātos dāvanu. Tām sievietēm, kuras nevar izvēlēties, es parasti iesaku dāvanu karti.
Bieži apmeklētāji veikalā ir arī bērni.
Laimi un veselību sev un bērniem
— Vai atmiņā arī kāds interesants gadījums?
— Ja padomātu, droši vien atcerētos daudzus, bet pēdējais bija dienā, kad notika Eiroparlamenta vēlēšanas. Darbalaiks jau bija beidzies, kad veikalā ieskrēja divi aizelsušies makšķernieki: braukšot copēt, vajagot kārbiņu tārpu. Dod lielāku naudaszīmi, bet man kase jau aizslēgta. Gāju naudu samainīt uz noliktavu, bet, kad atgriezos, puišu vairs nebija, arī tārpi nebija paņemti. Es biju tik nelaimīga, ka nezināju, ko darīt, jo redzēju, ka viņi bija sagatavojušies makšķerēšanai. Piezvanīju meitai, lai uzraksta zīmīti ar manu tālruņa numuru — man rakstīšana latviešu valodā labi neveicas, ko pielikt pie durvīm. Ieliku kārbiņu ar tārpiem somiņā un domāju iet balsot, jo biju pārliecināta, ka puiši noteikti atgriezīsies. Taču es vēl nebiju izgājusi no veikala, kad pircēji jau atgriezās pēc aizmirstās preces.
— Ja jau runājam par zivīm, tad neiztikt bez daudzu interviju tradicionālā jautājuma. Pieņemsim, pie jums atnāk kāds makšķernieks un saka: “Ludmila, es atnesu jums zelta zivtiņu, viņa piepildīs jūsu viskvēlākās vēlēšanās.” Ko jūs gribētu?
— Nebūšu oriģināla — es vēlētos, lai es un mani bērni būtu laimīgi, lai mums būtu laba veselība. Un vēl — lai pircēji vienmēr atrod ceļu uz šo veikaliņu, kurā es aizmirstu visas savas problēmas.
