Šo gadu es sāku ļoti prātīgi — sekojot tautasdziesmā paustajai gudrībai: “Visu gadu naudu krāju, Ziemassvētkus gaidīdama…” Bet kas no tā iznāca? Ziemassvētki vēl nav pienākuši, bet nauda jau iztērēta. Kā es varēju neiet uz “Rimi Mini” veikala atvēršanu Aizkrauklē, vēl jo vairāk tāpēc, ka Rozālija jau stundu pirms tā atvēršanas aizskrēja. Izņēmu no burkas savu Ziemassvētku iekrājumu, un skrēju es arī. Mīlīši! Tur nu es ieraudzīju patiesības spoguli. Visi tik čīkst, ka nav naudas, bet vai tad bez tās šturmētu veikalu? Un lielākoties pensionāri. Laikam zeķēs krāj. Veikalā jutos kā apreibusi. Nevarēju saprast, pie kura plaukta skriet un ko ķert. Paņēmu divas paciņas cukura, tāpēc, ka tām bija ļoti skaists iesaiņojums. Un kā tad bez laša, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar atlaidi. Domāju, neiešu jau ubadzi tēlot, nopirku puskilo. Sapratu arī to, ka veikala stūrī izvietota nodaļa “Ardievu, diēta!”. Kā tur smaržoja un kādas tik bulciņas tur bija! Izvēlējos visdārgāko — ar kļavu sīrupu un pekanriekstiem. Un vēl paņēmu šādas tādas desas un kārumus, saldējumu ieskaitot. Rezultātā no mana Ziemassvētku ietaupījuma palika vairs tikai atmiņas. Tā dīvaini gan — veikala nosaukumā iekļauts vārds “mini”, bet tēriņi sanāk maksi.
Izabella
