Vakar aizelsusies pie manis iedrāzās Rozālija. Viņa kārtējo reizi neapmierināta ar dzīvi. “Iedomājies,” viņa saka, “man mājās tik karsti radiatori, ka rokas nevar pielikt! Un rēķins par apkuri, ka mati slienas stāvus gaisā!”
Nu, mīlīši! Vai tad tādēļ jāceļ brēka? Dzīve taču sastāv no pretstatiem — visu mēnesi dzīvo karstumā, bet, kad saņem rēķinu, — rokas un kājas uzreiz paliek aukstas! Nesaprotu cilvēku paradumu likt rokas uz radiatoriem. Vai tad roku sildīšanai tie domāti? Kad man ir karsti, atveru logu — lai ieplūst svaigais gaiss, un rokas uz radiatoriem neturu. Savukārt rēķinu par apkuri lasu kā visiedvesmojošāko vārsmu un savas maksātspējas novērtējumu! Galu galā katrs taču saņem, ko pelnījis! Galvenais — vajag domāt labas domas!
Izabella
