Aizkraukles novada dome nolēma turpmāk maksāt 100 eiro pabalstu mēnesī bērna invalīda ar smagiem funkcionāliem traucējumiem aprūpei, kā arī palielināja pabalsta apmēru ārstēšanās, medikamentu un higiēnas preču iegādes izdevumiem personām ar I invaliditātes grupu un bērniem ar invaliditāti no 114 līdz 120 eiro gadā.
Ar šādiem priekšlikumiem veikt izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos “Materiālie pabalsti Aizkraukles novadā” domē vērsās Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile. Plānots, ka šiem pabalstiem gadā no pašvaldības budžeta būs nepieciešami 6000 eiro.
“Deinstitucionalizācijas projektā tika izvērtēts, kādi pakalpojumi nepieciešami Aizkraukles novadā dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti, viņu vidū ir 21 bērns, no viņiem pieci ir ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem,” stāsta Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile. Viņu aprūpe ir ļoti sarežģīta, tā nepieciešama nepārtraukti, visu laiku bērnam līdzās jābūt cilvēkam, kas viņu pieskata un aprūpē. Pašvaldības 100 eiro pabalsta piešķiršana ir iespēja palīdzēt šādu bērnu vecākiem nodrošināt aprūpes pakalpojumu vajadzīgajos brīžos.” Pabalstu piešķirs personai, kura kopj bērnu invalīdu vecumā līdz 18 gadiem un nesaņem valsts vai pašvaldības finansētu sociālās aprūpes mājās pakalpojumu. Lai saņemtu pabalstu, bērnam jābūt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas noteiktai invaliditātei, izsniegtam atzinumam par īpašas kopšanas nepieciešamību un ģimenes ārsta atzinumam par bērna veselību ar norādītu diagnozes kodu.
Pabalstu piešķirs uz gadu no iesnieguma un dokumentu saņemšanas dienas. Savukārt atkārtotai pabalsta saņemšanai būs jāvēršas Aizkraukles novada sociālajā dienestā ar iesniegumu. Pabalsta izmaksu pārtrauks, ja beigsies bērnam noteiktās invaliditātes vai īpašas kopšanas nepieciešamības atzinuma termiņš.
Apspriežot saistošos noteikumus par pabalstu piešķiršanu, vairāki deputāti izteica bažas, ka cilvēki no citām pašvaldībām gribēs deklarēties Aizkraukles novadā un pašvaldība no budžeta līdzekļiem būs spiesta maksāt šādu pabalstu. Pašvaldības juriste Lilija Grundšteina norādīja, ka tāda problēma ir bijusi arī līdz šim — cilvēki deklarējas Aizkraukles novadā, lai varētu saņemt dažādus pabalstus, piemēram, dzīvokļa pabalstu.
“Likums neparedz šāda pabalsta piešķiršanu bērnu invalīdu kopšanai, tā ir pašvaldības labā griba,” sacīja juriste. Savukārt Ināra Gaile norādīja, ka aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršana pašvaldībai izmaksātu daudz vairāk, turklāt būtu vajadzīgi speciālisti, kuri būtu apmācīti un varētu sniegt šādu pakalpojumu. “Ne Aizkraukles, ne citos apkārtējos novados bērnu skaits ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nav liels. Pašvaldībām jāatbalsta šīs ģimenes. Iespējams, valsts tuvākajos gados pieprasīs nodrošināt aprūpes mājās pakalpojumu, veiks speciālistu apmācības, bet pašlaik tādas prasības nav,” sacīja Ināra Gaile.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atzina, ka ieviest deinstitucionalizācijas projektu jeb cilvēkus ar invaliditāti no specializētajiem aprūpes centriem iekļaut ģimenēs un sabiedrībā dzīvē ir diezgan grūti. Pašvaldību pārstāvji šī projekta ideju ir daudz kritizējuši, jo, viņuprāt, nav prātīgi likvidēt sistēmu, kurā darbojas aprūpes centri ar kvalificētiem speciālistiem. No vienas puses, būtu humāni cilvēkus ar dažādiem garīgās un citiem attīstības traucējumiem iekļaut sabiedrībā, tomēr, no otras puses, viņi var radīt apdraudējumu veselajiem sabiedrības locekļiem. Ināra Gaile teic, ka pašvaldībās grūti nodrošināt speciālistus, kas šiem cilvēkiem tieši nepieciešamajā brīdī var sniegt vajadzīgo pakalpojumu — psihiatra, psihoterapeita, psihologa, fizioterapeita, ergoterapeita un citus. Par to daudz ir runāts arī sociālo dienestu darbinieku sanāksmēs. ◆
