Sētas pagalmā — paklājs. Apbrīnas vērts ir darbs, ko Aiviekstes pagasta “Aizpurvēs” ir ieguldījusi Anna Tīmane ar vīru Arvīdu.
Sētas pagalmā — paklājs
Apbrīnas vērts ir darbs, ko Aiviekstes pagasta “Aizpurvēs” ir ieguldījusi Anna Tīmane ar vīru Arvīdu. No pussagruvušām un applūdušām ēkām viņi ir izveidojuši vienu no skaistākajām pagasta sētām.
Bērnību Annas kundze aizvadījusi lauku mājās Latgales pusē. “Ģimenē bijām astoņi bērni. Dzīvojām mājā ar lielu un skaistu pagalmu, tādēļ arī meklējot savu nākamo dzīvesvietu, raudzījāmies, lai apkārt būtu plaši lauki, kur mazbērniem izskrieties,” stāsta Annas kundze.
“Jaunības gadus pavadīju Rīgā strādājot, bet tad sākās veselības problēmas un ar vīru izlēmām pārcelties uz laukiem. Kad pirms desmit gadiem atnācām no galvaspilsētas uz Aivieksti, vietējie par mums smējās, ka mēs ātri vien aizbēgšot atpakaļ uz pilsētu. “Aizpurvēs” viss bija applūdis — pagrabs, kūts un pagalms stāvēja ūdenī. Sešus gadus šī vieta bija tukša, neviens nevēlējās te dzīvot. Taču šeit mums tik ļoti iepatikās, ka “Aizpurves” nopirkām, ilgi nedomādami.
Ūdens novadīšanai ar lāpstu ierakām notekcaurules un grāvīšus, atjaunojām pussabrukušo šķūnīti un pagrabu. Mājas ārsienas apdarinājām ar nomaļiem — no katras pensijas atliku nedaudz naudiņas, lai tos nopirktu, un pamazām māju esam “ietērpuši” skaistā koka apmetnī. Agrāk šeit bija daudz vecu koku — tos nozāģējot, celmus pārveidojām par nelieliem galdiņiem vai bluķīšiem, uz kā vienkārši pasēdēt. Arī suns Pinkulis patvērumu radis greznā paštaisītā koka būdā. Agri pavasarī podiņos sasēju puķu sēklas — tā man pašai izaug skaisti un neparasti augi. Ideju jau mums ir daudz, ja vien veselība būtu tik laba,” teic Annas kundze.
“Jau pirmajā gadā sapratām, ka šeit vienmēr būsim paēduši — viss, ko stādi, aug griezdamies — zeme šeit ļoti auglīga pat bez mēslošanas. Zāliens ir tik mīksts un maigs, nu gluži kā paklājs,” to rādot, Annas kundze smejoties apsēžas zaļajā zālē.
