Latvijas valdības svarīgākais uzdevums ir sagatavot nākamā gada budžetu, un tas nav vienkārši. Būs vai nu jāpalielina daži esošie nodokļi, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vai arī jāievieš jauns — mājokļa nodoklis.
Par šī nodokļa lietderīgumu diskutē jau vairākas valdības. Mājokļa nodokli cilvēki maksā vai visā pasaulē un nodokļa apmēru aprēķina pēc īpašuma vērtības. Jo tas vērtīgāks, jo lielāks šis nodoklis. Latvijā joprojām par to tikai runā. Valda Dombrovska valdībai koalīcijas sabiedrotie dunci mugurā iedūra īstajā laikā un vietā. Tad, kad Saeimai vajadzēja balsot par mājokļa nodokļa ieviešanas likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās. Par to nobalsoja tikai 28 deputāti, pret — 52, seši atturējās. Īstenībā tā ir neuzticības izteikšana valdībai, jo koalīcijas partneru — Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības — parlamentārieši balsoja pret. Atcerēsimies, ka savulaik pirms vēlēšanām Tautas partija solīja šo nodokli ieviest. Kad Saeimas sēdē par to atgādināja Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis, viņu par “mutes palaišanu” piedraudēja izslēgt no partijas. Ja parlamentārieši nobalsotu par mājokļa nodokļa ieviešanu, valsts budžetā ieņēmumi palielinātos par 59,6 miljoniem latu. Tautas partijas arguments — nabadzīgie nebūšot spējīgi šo nodokli samaksāt. Cik žēlsirdīgi kļuvuši “trekno gadu” Latvijas izsaimniekotāji! Protams, krīzes laikā nevienā valstī jaunus nodokļus tautai nepieprasa. Tomēr — kur tad naudu lai ņem, ja bagātie savus dārgos īpašumus sargā kā Indijā svētās govis? Piemērot nodokli mājokļiem apsolīts arī Starptautiskajam valūtas fondam — aizdevuma devējam. Līdz 23. oktobrim budžets Saeimā ir jāiesniedz. Domāju, ka reāli tas nav izdarāms. Protams, tas Eiropas Savienībā radīs iespaidu, ka Latvijai nevar uzticēties. Nav arī garantijas, ka Latvija tomēr saņems atlikušo aizdevuma daļu, lai aizlāpītu robus budžetā.
