Ziema ir tas laiks, kad nopietnus remontus veikt neiesaka (krāsas lēnāk žūst un māju vēdināt negribas), tāpēc aicinām padomāt par mājokļa labiekārtošanu – to, kā ērtāk un lietderīgāk izmantot telpas.
Ziema ir tas laiks, kad nopietnus remontus veikt neiesaka (krāsas lēnāk žūst un māju vēdināt negribas), tāpēc aicinām padomāt par mājokļa labiekārtošanu – to, kā ērtāk un lietderīgāk izmantot telpas. Lūk, dažas idejas, kuru īstenošana daudz pūļu neprasīs.
Pamatprincipi
Pirmkārt, nepārvērtiet māju par noliktavu – atbrīvojieties no liekām mantām; otrkārt, gadījumos, ja istabu nav daudz un tās pašas nelielas, un nav īpašu vēlmju dzīvot pārspīlētā tuvībā ar sekciju vai vecmāmiņas skapi, tad atsakieties no masīvām mēbelēm. Lai vizuāli padarītu telpu plašāku, speciālisti iesaka izvēlēties vēsus, gaišus toņus sienām un griestiem, vertikālus tapešu rakstus, bet sekcijas aizstāt ar zemām, garām kumodēm un plauktu sistēmām sienu augšmalē.
Plaukts podiem un lielām grāmatām
Konkrētā dzīvokļa saimnieks ievēro zaļo principu – labāk lāpīt, nekā jaunu pirkt, tāpēc mēbeles labprātāk izgatavo pats un no veciem materiāliem, nekā iegādājas veikalos. Ieguvumi – iespēja kvalitātē un izdomā pārspēt rūpnīcu ražojumu; radošā brīvība; nav jāmaksā citiem par to, ko pats vari paveikt; netiek aizmirstas senču prasmes, kā darbarīki izmantojami. Iespējamie mīnusi – kamēr nav pietiekamas pieredzes, rezultāts visbiežāk atšķiras no sākotnējās ieceres…
Šis plaukts pie virtuves griestiem tapis vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, tāpēc, ka vajadzēja atrast vietu lielāka izmēra grāmatām (standarta grāmatplaukti tām nav piemēroti); otrkārt – mājās netrūka māla podu un bija liela vēlme tos izmantot zāļu tēju glabāšanai. Vieta pie virtuves griestiem un ērti sasniedzamā augstumā šķita īsti piemērota.
Plauktiem izmantoti divi divcollīgie dēļi (apmēram 5 cm biezumā un 330 cm garumā) – zaraini, sagriezušies, zilējuši un malās arī ķirmju sagrauzti. Malas tika nozāģētas, bet savērsumi ar ēveles palīdzību novērsti. Ņemot vērā, ka siltumā dēļi turpināja deformēties, to gali vienā pusē tika ielaisti iebūvēta skapja sienā (1. zīm.). Dēļu otru galu atbalstīšana pret latām, kas pieskrūvētas ārsienai, izrādījās pārbaudījums amatnieka prasmei. Iemesls vienkāršs un netīkams – ģipšbetona ārsienā bija iestrādāti gan akmeņi, gan metāla armatūra, kas ievērojami apgrūtināja urbšanu. Urbis, atdūries pret cietāku materiālu, novirzījās sānis, tāpēc caurumi dībeļu ievietošanai vairāk atgādināja peļu alas. Ieteicamais risinājums – izurbtās “peļu alas” aizmest ar ģipša javu un pēc tās sacietēšanas caurumus pārurbt.
Pēc principa “dubults neplīst” plaukti tika iekarināti metāla ķēdēs. Ieteikums – pirms krāsojat ķēdi, kārtīgi to notīriet ar jebkādu eļļas šķīdinātāju un labākai virsmas saķerei ar krāsu, apstrādājiet ar smilšpapīru vai drāšu birsti.
Plaukts virs durvīm
Iepriekš vannasistabā virs iebūvēta skapja atradās pilnīgi neizmantota telpa. Atlika vien sienā virs skapja durvīm izzāģēt caurumu, ievietot finiera plauktu, no trim latām izveidot durvju kārbu durtiņām, pierīkot durtiņas un vieta dažādām, ne pārāk bieži izmantojamām mantām, gatava. Jāpiebilst – ja nevēlaties, lai eņģes būtu redzamas, pērciet veikalā īpašas leņķī izliektas eņģes.
Arī zem izlietnes “apdzīvojama” platība
Parasti izlietnes skapītis virtuvē netiek izmantots pilnībā – zem tā atrodas vieta atkritumu spainim un labākajā gadījumā līdzās sarindotiem tīrīšanas līdzekļiem. Iesakām zem izlietnes izveidot plauktiņu – tīrīšanas līdzekļiem vietas būs vairāk un tie būs labāk pārskatāmi.
Apkures jautājumi
Sala laikā ir aktualizējies jautājums, kā labāk un drošāk atkausēt aizsalušās ūdensvada caurules? Ja, piemēram, kādā saltā rītā saimniecības ēkas virtuvē no krāna nokarājas spoža lāsteka, tad glābiet, kas glābjams un, ja caurules nav izolētas, pārklājiet tās ar karstā ūdenī samērcētām lupatām. Iekštelpās cauruļu atkausēšanai labi noder arī karstā gaisa fēns. Atkausēšanu sāciet no caurules augšas uz leju, pirms tam atverot krānu, lai atkausētais ūdens varētu notecēt; pretējā gadījumā atkausētā ūdens spiediena dēļ caurule var pārplīst. Atkausēšanu veikt ar lodlampu vai petrolejas lampu, degošām lupatām un papīriem ir bīstami!
Atkritumi – siltumam
Degošus gružus – sīkus sprunguļus un tāsis pēc malkas ciršanas, skaidas un koku – krūmu zariņus parasti sadedzina ugunskuros vai labākajā gadījumā izmanto augsnes uzlabošanai. Taču šos gružus var izmantot arī ātrai mājas iesildīšanai. Šim nolūkam jāizgatavo speciāla tvertne, ko novieto virs virtuves pavarda. Idejas autors – kāds Gulbenes pagasta iedzīvotājs – atkritumu dedzināšanai iesaka izmantot 25 vai 40 l tērauda piena kannu. Kannai jānogriež augšējā koniskā daļa ar vāku un abās pusēs jāpierīko rokturi – (1. zīm.).
Dedzināšana notiek šādi: atkritumus samet tvertnē un cieši sablīvē. Pilno tvertni uzliek uz pavarda virsmas pirmā riņķu cauruma ar iepildīšanas caurumu uz leju un iekurina pavardu kā parasti. Degot gaistošās vielas, ko satur tvertnē iepildītā masa, plūst uz leju caur apakšā izveidojušos kvēlojošu ogļu kārtu, ko zinātniski sauc par redukcijas joslu. Tas ir līdzīgs gāzģeneratora principam; atšķirība tikai tā, ka gāzģeneratorā gaiss ieplūst nepilnīgi, bet šajā gadījumā – pilnīgi, tāpēc sadeg viss. Degšana pavardā būs ekonomiska, ja kurtuves durtiņas būs blīvi noslēgtas un pelnu telpas durtiņas – ar vienkāršu gaisa padeves regulēšanas ierīci. Tvertnes apakšējās daļas temperatūra var pacelties pat līdz 500 °C. Jāuzmanās, lai tuvumā nebūtu viegli uzliesmojošu priekšmetu. Tvertnē iepildītā masa deg apmēram stundu, tas ir pietiekami, lai nelielā virtuvē radītu mājīgu siltumu.
Kaķis, kas krāsnij draugs
Taupības krāsniņu drošas ekspluatācijas noteikumos teikts, ka no metāla skursteņa līdz sienai jāievēro zināms attālums; pretējā gadījumā siena var aizdegties. Lūk, risinājums – siltuma starojuma atvairīšanas ekrāns skārda kaķa veidolā. Jāpiebilst – kaķis nopūsts ar karstumizurīgu krāsu, kas domāta automašīnu izpūtējiem.
