Izlasījusi “Staburagā” publicēto Līgas Drukas—Smalkās vēstuli “Sāpe paliek dziļi sirdī”, savu viedokli vēlējās izteikt Sandra Melne no Skrīveriem.
Izlasījusi “Staburagā” publicēto Līgas Drukas—Smalkās vēstuli “Sāpe paliek dziļi sirdī”, savu viedokli vēlējās izteikt Sandra Melne no Skrīveriem.
— Arī mans vīratēvs jau kādu laiku dzīvo Skrīveru pansionātā. Zinu, kāda tur ir medicīniskā aprūpe un arī attieksme pret iemītniekiem, tāpēc esmu pārsteigta par šādu vēstuli. Kad ierodamies vīratēvu apciemot, vienmēr piesakāmies kādam pansionāta darbiniekam, apjautājamies, kā klājas mūsu radiniekam. Arī viņam ir bijušas veselības problēmas, asinsrites traucējumi, un vīratēvs saņēma nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
Mēs abi ar vīru strādājam un nekad nespētu vīratēvu mājās tā aprūpēt, kā viņš ir apkopts pansionātā. Istabiņā viņi dzīvo trijatā, un tur ir nodrošināts viss, lai vecie vīri mierīgi vadītu savas vecumdienas un arī atpūstos. Var skatīties televīziju, lasīt grāmatas, spēlēt novusu, pastaigāties, ja nepieciešams, saņemt psihologa palīdzību.
