Skolas brīvlaiku pavadīju, ciemojoties pie vecmammas Sabīnes un vectēva Vitālija Skrīveros.
Skolas brīvlaiku pavadīju, ciemojoties pie vecmammas Sabīnes un vectēva Vitālija Skrīveros.
Vecmammai Maizītes upes krastā uzcelta kūts. Lai tur nokļūtu, jāiet pāri tiltiņam, kurš būvēts no dēļiem. Trešdienas rītā vecmamma aizgāja uz kūti pie savām vistām, suņa Argo un kaķenes Mines, lai viņus visus pabarotu. Ap pusdienas laiku viņa aizsauca mani skatīties, kas noticis ar upīti. Tādu brīnumu es redzēju pirmo reizi. Upīte bija izgājusi no krastiem, peldēja ledusgabali. Upītes kreisajā krastā, netālu no tiltiņa, bija sastrēdzis daudz ledusgabalu. Tie bija sablīvējušies arī zem tiltiņa.
Naktī varēja piepeldēt vēl kāds ledusgabals un tiltiņu izjauktu. Mēs ar vecmammu ledusgabalus, kuri bija iestrēguši zem tiltiņa, centāmies ar lauzni saskaldīt, bet tie bija ļoti biezi, un mums nekas neizdevās. Upīte ar savu straujo plūdumu pati izjauca ledus krāvumus, un tie aizpeldēja, tiltiņu nesalaužot.
Otrā rītā es ar dakšām stūmu atpakaļ upītē tos ledusgabalus, kuri bija palikuši krastā.
Tik strauju un tik platu Maizīti es redzēju pirmo reizi. Vasarā pat vistas pārbrien no viena krasta uz otru, bet tagad arī pārlidot nevarētu.
