Pāris dienu pirms 1. septembra ziņu aģentūru vēstījumos un nacionālajā presē dažādas organizācijas ziņoja par dāvanām, kuras sagatavotas visiem Latvijas pirmklasniekiem.
Pāris dienu pirms 1. septembra ziņu aģentūru vēstījumos un nacionālajā presē dažādas organizācijas ziņoja par dāvanām, kuras sagatavotas visiem Latvijas pirmklasniekiem.
Žurnāla “Spicā” un “Spicīte” izdevēji 1. un 2. klases skolēniem esot sarūpējuši speciālizdevumu “Sveiciens, skolas gaitas sākot”, savukārt Mārketinga padome solīja bagātīgāku dāvanu klāstu. Katram pirmklasniekam dāvināšot spēcinošu rupjmaizes kukulīti, medu un burtnīcu ar preču zīmi “Zaļā karotīte”, kā arī bukletu par rudzu maizes labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību.
Skaisti, ja vien tā būtu patiesība. “Spicās” speciālo žurnālu bērni gan saņēma, bet ar pārējām veltēm tā bija, kā bija. Tā kā rupjmaizes akcijā bija iesaistīti vietējie cepēji, viņi paši maizīti nogādāja skolās. Aizkraukles rajona skolām to sarūpēja daudznozaru kompānija “Daugava”.
Pirmklasnieku vecākus pārsteidza fakts, ka visiem klases audzēkņiem jādala viens maizes kukulītis. To akcijas rīkotāji gan sākumā noklusēja, ļaujot saprast, ka ikviens pirmklasnieks saņems kukulīti rupjmaizes. Vakar “Staburagam” zvanīja pirmklasnieku vecāki un jautāja, kur tad ir tā solītā maize. Mazākā lauku skolā, kur klasē ir tikai daži bērni, no klaipiņa katram tika pa riecienam. Bet, ja klasē ir 20 bērnu? Tad maizes šķēle pavisam plāna.
Maizīte bija jāgrauž sausa, jo solītais medus līdz lauku skolām tā arī nenonāca. Mārketinga padome kā sadarbības partneri nosauca Latvijas biškopības biedrību, taču biedrības pārstāvji Aizkraukles rajonā par to neko nezināja. Izglītības pārvaldē gan izdevās noskaidrot, ka Mārketinga padome medu solījusi sūtīt… pa pastu. Smieklīgi! Mums katrā pagastā ir pa biškopim, un domāju, ka neviens no viņiem neatteiktu 1. klases bērniem uzdāvināt burciņu medus. Ja vien tas, protams, būtu laikus noorganizēts.
Acīmredzot tādas akcijas vajadzīgas tikai dažādu organizāciju “mundiera spodrināšanai”. Par labajiem nodomiem raksta avīzēs, runā televīzijā. Taču šos paziņojumus lasa un dzird arī tālās lauku skolās. Zalvē, Staburagā, Secē un citur bērni domā, ka frāze “pirmklasniekiem visā Latvijā” attiecas arī uz viņiem, un gaida solītās dāvanas. Taču dzīvē viss ir citādi.
