Šodien četrdesmito dzimšanas dienu svin secietis Ansis Āboliņš. Dzimšanas dienas viņš gaida ar prieku, nejūtas par gadu vecāks un svētkus parasti svin ģimenes un tuvāko draugu lokā.
Šodien četrdesmito dzimšanas dienu svin secietis Ansis Āboliņš. Dzimšanas dienas viņš gaida ar prieku, nejūtas par gadu vecāks un svētkus parasti svin ģimenes un tuvāko draugu lokā.
Savu izvēli nenožēlo
Ansis Āboliņš ir Aizkraukles rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3. nodaļas jaunākais inspektors, un šogad jubilāram jāstrādā gan dzimšanas dienā, gan divas dienas pēc tam. Profesiju izvēlējās uzreiz pēc dienesta — 1995. gadā — un joprojām tajā strādā. “Atgriežoties no dienesta, nebija nekādas lielās izvēles, tomēr tolaik darbs milicijā nodrošināja vismaz stabilu atalgojumu. Daudzi šajos gados no policijas aizgājuši, strādā apsardzē un citur, bet es nenožēloju savu izvēli. Vienmēr var cerēt, ka būs labāk,” domā jubilārs.
Anša Āboliņa un sievas Antras ģimenē ir trīs bērni — Artūram ir 22 gadi, un viņš jau strādā, meita Aija mācās Lielvārdes vidusskolā, bet jaunākā Andra — Seces pamatskolā.
Apceļo Latviju
Tā kā jubilāram ir “slīdošais”
darba gafiks, arī sievai veikalā darbalaiks līdzīgs, bērniem — dažādi pulciņi, ģimenei kopīgas brīvdienas ieplānot ir diezgan grūti. “Parasti tikai vasarā izdodas visiem kopā kaut kur aizbraukt, tad cenšamies apskatīt skaistākās Latvijas pilsētas un vietas,” stāsta Ansis Āboliņš.
Pēc darba vienmēr ir kas veicams mājās, jubilāram patīk padarboties arī ar “dzelžiem”. No jaunības laikiem ļoti tuva ir arī mūzika, kādreiz bijis diskžokejs, un vēl tagad mājās stāv kaudzēs sakrautas ierakstu lentas, no kurām ik pa laikam jānotrauc putekļi. “Man patīk 80. gadu mūzika — “Alphaville”, “Boney M”, “Smokie”, arī “Scooter”. Tās grupas un dziesmas, ko klausās mūsdienu jaunatne, mani nesaista, bet tā, ka nezinu, kas notiek, arī gluži nav, cenšos apgūt jaunākās lietas, interesējos par datoriem, jo bez tā mūsdienās vairs nevar,” pārliecināts jubilārs.
“Nezinu, ko sev uzdāvināt!”
Par dzimšanas dienu Ansis Āboliņš saka: “Nejūtos, ka kļūstu par gadu vecāks, mainās tikai cipars, jādzīvo tālāk!”.
Āboliņu ģimenē svētkus parasti svin Anša vecāku mājās, kas ir pāris kilometru no Seces centra. “Tagad jau ir krietni vieglāk — nav tik daudz jāuztraucas par to, ar ko cienāt viesus, var aizbraukt uz veikalu un visu nopirkt jau gatavu. Atceros padomju laikus, kad vecākus sveica darbabiedri, vienmēr nāca daudz ciemiņu, bet mamma visu dienu stāvēja pie plīts. Tas taču vairs nav vajadzīgs!” domā jubilārs.
Jautāts par dāvanām, jubilārs samulst, jo neesot par to domājis. “Parasti dāvina praktiskas lietas — kas tajā brīdī visvairāk vajadzīgs, to arī uzdāvina, jo sieva jau to zina. Bieži dāvina naudu un dāvanu kartes, tad pašam jādomā, ko par tām pirkt. Nezinu, ko lai sev uzdāvinu!” smej jubilārs.
