Reizēm tik var apbrīnot, cik mūsu tiesas ir humānas par nozagtu kartupeļu maisu ieliek cietumā, bet diviem vīriešiem, kuri tika atzīti par vainīgiem netiklu darbību izdarīšanā ar mazgadīgo, piesprieda 240 un 200 stundu piespiedu darbu.
Abi vīrieši bija apsūdzēti pēc Krimināllikuma 162. panta 2. daļas vecajā redakcijā — par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo, par ko attiecīgajā redakcijā likumā paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Noziedzīgās darbības norisinājušās ilgstošā laika periodā — no 2009.gada līdz 2014. gada 27. februārim. Kad nekrietnās izdarības pret bērnu sākās, meitenītei bija tikai pieci gadi, turklāt 48 gadus vecais Jevgēņijs bija tuvs viņas radinieks, tā vēsta Liepājas laikraksts “Kurzemes Vārds”. Izmantojot savu autoritāti, vīrietis dažādos neķītros veidos apmierinājis savu dzimumtieksmi, nosakot, ja meitenīte piekritīs neķītrajām rīcībām, viņa drīkstēs skatīties multiplikācijas filmas. Ar līdzīgām darbībām nodarbojies arī šī vīrieša 22 gadus vecais dēls. Viņš mazo meitenīti izmantojis laika posmā no 2011. līdz 2012. gadam. Varmāka neņēmis vērā ne meitenītes pretošanos, ne raudāšanu, bet savu darbību laikā ar roku aizspiedis viņai muti un piedraudējis par notikušo nevienam nestāstīt. Tiesnese Aiva Daidere uzskata, ka tiesa, nosakot šādu soda mēru, ir pārliecināta, ka tas spēs sasniegt mērķi, vainīgie izdarīs attiecīgus secinājumus un nostāsies uz likumpaklausības ceļa. Sods par šādu nodarījumu gan izskatās pēc ņirgāšanās, teju vai jāpriecājas, ka par vainīgo nav atzīta cietusī meitenīte. Varbūt kaut kā vīriešu nodarījumu vēl varētu saprast, ja tas būtu veikts reizi pamatīga alkohola un narkotiku reibumā, “kad jumts aizbraucis…” bet tas viss noticis vairākus gadus. Un vai tas nav dīvaini, ka par šādām netiklībām soda ar piespiedu darbu?
Tieslietu ministrija plāta rokas — sodu nācies piemērot pēc likuma normām, kādas bijušas spēkā nodarījuma veikšanas laikā. Domāju, atbalstāms būtu savulaik Gunāra Kusiņa izteiktais ierosinājums — lai noziedznieks sēž cietumā vai izvēlas kastrāciju un ir uz brīvām kājām.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis nav mierā ar šādu lēmumu: “Manuprāt, ja ir izdarīti tādi noziegumi, jo īpaši pret bērniem, tad jābūt adekvātiem un samērīgiem sodiem par šādu nodarījumu.”
Vai nebūtu laiks vēlreiz pārskatīt likumus, kas attiecas uz ņirgāšanos par otru cilvēku? ◆
