Ko par arhibīskapa Jāņa Vanaga ierosināto uzticības balsojumu, draudžu finansiālās situācijas pasliktināšanos, iespējamo pašlikvidēšanos un mācītāju bezdarbu domā paši mācītāji?
Ēvalds Bērziņš, Pļaviņu Svētā Pētera draudzes bijušais mācītājs:
— Baznīcas vadībai un Jānim Vanagam uzticos, man nav iemesla neuzticēties. Domāju, ka Sinode viņu atbalstīs. Mācītāju konferencē viņš stāstīja, ka jautājumu par strādāšanu arhibīskapa amatā savās lūgšanās ir ļoti pamatīgi pārdomājis, tādēļ ierosināja Sinodei balsot par uzticību. Izskanējis, ka baznīcai ir problēmas, taču arī šis laiks ir problemātisks. Tā ir viņa izvēle tā rīkoties, tomēr domāju, ka baznīcas vadītāju nevar pielīdzināt ierēdnim, kuru problēmu gadījumā atbrīvo no darba. Pārmaiņas baznīcas saimnieciskajā darbībā un garīgajā komunikācijā notiek visu laiku. Varbūt kādam ir saasināts skatījums uz lietām, un tas izskanējis publiski. Ir notikušas mācītāju konferences, un arhibīskaps vienmēr ir atbildējis uz visiem jautājumiem, pēc tam jautājumi vairs nerodas. Daļa jautājumu sen ir atrisināti, taču citi tos uzdod kā jaunus un aktuālus, tātad paši nav bijuši informēti.
Varbūt informācijas apmaiņa nav pietiekama, tomēr, lai tā notiktu, ir vajadzīgi resursi. Piemēram, par tuvināšanos ar katoļu baznīcu. Jānis Vanags skaidri ir pateicis, ka saplūšana ar katoļu baznīcu nav iespējama, līdzšinējo baznīcas vēsturi nevaram uzskatīt par nebijušu, tomēr ir jautājumi, kurus vajag pārrunāt un atrisināt, piemēram, daži katoļu priesteri neakceptē laulības luterāņu baznīcā. Par šādām lietām savā starpā ir jāvienojas.
Izskanējis arī, ka mācītāji kļūst bezdarbnieki un dažas draudzes domā par pašlikvidēšanos. Domāju, ka mācītājiem ir tiesības izmantot valsts sociālās garantijas, tomēr nezinu nevienu draudzi, kura domā likvidēties.
“Pats esmu bezdarbnieks”
Juris Morics, Valles draudzes mācītājs:
— Baznīcas Satversme gan neparedz balsojumu par uzticības izteikšanu, tā ir arhibīskapa Jāņa Vanaga personīgā izvēle. Lai viņa darbību vērtē Sinode, domāju, ka man publiski nenāktos to darīt. Visu baznīcas vadības darbu nevaru izvērtēt. Neuzņemos arī prognozēt balsojuma rezultātu, jo pēc debatēm var būt visādi. Tās ir notikušā sekas — īsti labi saimnieciskās lietas neveicās, tomēr jebkurai saimnieciskai lietai ir garīgs pamats, caur tām izpaužas mūsu garīgums — kā mēs tērējam līdzekļus, kādas ir prioritātes. Kā Kristus teicis — “No viņu augļiem jums tos būs pazīt.” Būs šis vai cits arhibīskaps, to drīzumā uzzināsim, bet vissvarīgāk ir saglabāt esošo Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu.
Domāju, ka pārmaiņas saimnieciskajā jomā un komunikācijā ir vajadzīgas, un tās arī notiek — runājam daudz vairāk, garīgā komunikācija pašlaik virzienā no apakšas uz augšu ir vēl aktīvāka un intensīvāka nekā no augšas uz apakšu.
Draudžu pašlikvidēšanās, manuprāt, nav iespējama — kā var likvidēt ticīgu draugu kopu? Varbūt ir saimnieciskas problēmas, var pazaudēt īpašumus, un tādēļ cilvēki sašķeļas. Ja cilvēkus vieno garīga saikne, viņi ir kopā. Apmēram pirms pāris gadiem sanācām kopā un atjaunojām Valles draudzi, un tagad tajā ir ap 50 cilvēku. Daudzām draudzēm tagad ir finansiālas problēmas.
Vai zinu kādu mācītāju bezdarbnieku? Jā, tāds esmu es pats — šīgada maijā, kad krasi samazināja mācītāju algu, bet manā ģimenē tajā laikā bija divi studenti, viens skolēns un sieva bezdarbniece, arī es “iestājos” bezdarbniekos, jo nebija citas izejas, kā uzturēt ģimeni. Skaņu režisora specialitātē, kurā esmu nostrādājis vairāk nekā 20 gadu, nav darba piedāvājumu. Pašlaik trijās draudzēs kalpoju bez atlīdzības un esmu pateicīgs savām draudzēm, kuras šajā laikā aktīvi ir apzinājušas draudžu locekļus un veido mācītāja algas fondu. Domāju, ka gan baznīcas vadībā, gan draudzēs notiekošais ir Dieva plāna sastāvdaļa un visas pārmaiņas ir uz labu.
Pārmaiņas baznīcā gluži
kā ģimenē
Ainars Spriņģis, Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirkņa prāvests un Kristus Spēka Aizkraukles evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs:
— Arhibīskapam Jānim Vanagam un visai baznīcas vadībai pilnībā uzticos. Domāju, ka Sinode dos viņam mandātu kalpošanai šajā amatā arī turpmāk. Būtu grūti atrast citu cilvēku, kurš būtu ieguvis tik lielu pazīstamību un autoritāti ne tikai kristiešu vidē Latvijā, bet arī ārvalstīs. Viņa viedoklī ieklausās gan politiķi, gan tauta. Pazīstamību un autoritāti jau neiegūst vienā dienā, bet ilgu gadu gaitā. Tas, ka arhibīskaps vēlas uzticības balsojumu, ir viņa personīgais ierosinājums. Katrai amatpersonai ir tiesības tādu pieprasīt.
Pārmetums arhibīskapam, ka viņš vēlas saplūšanu ar katoļu baznīcu, radies pēc neveikla arhibīskapa izteikuma par baznīcu strukturālo vienotību. Arhibīskaps daudzreiz pēc tam ir skaidrojis, ko tas nozīmē. Saplūšana nemaz nav iespējama. Notiek pārrunas ar Romas katoļu baznīcu par dažiem jautājumiem, piemēram, par to, lai katoļu baznīca atzītu luterāņu baznīcā notikušas laulības un kristības.
Pārmaiņas baznīcā notiek nepārtraukti — gluži kā ģimenē. Baznīca domā, kā dzīvot, esot reālajā pasaulē, kā nepieļaut kļūdas, kas ir bijušas. Ikviens cilvēks var kļūdīties. Kā teikts Bībelē, neviens cilvēks nav bez grēka.
