Jāņi — visīpašākie, visskaistākie mūsu tautas svētki — tuvojas.
Jāņi — visīpašākie, visskaistākie mūsu tautas svētki — tuvojas. Jāņus svinēs dažādi. Gan tradicionāli, gan netradicionāli, gan banāli, gan ekstrēmi. Gan draugu pulkā, gan kopā ar tūkstošiem citu ļaužu. Un tomēr — visi šajā naktī būsim jāņubērni. Tāpat kā visas puķes, kas ziedēs pļavās — jāņuzāles.
Jau ceturto gadu mēs, kas zinām dziesmas un tradīcijas un gribam dalīties savā pieredzē, vēršamies pie jums, kas grib (iemācīties) svinēt Jāņus tradicionāli. Tradicionāli nozīmē — darīt pašiem. Nevis nopirkt, pasūtīt, palikt skatītājos, bet — darīt: meklēt, lasīt, uzzināt, mācīties, darināt, izmēģināt, nebaidīties. Lai Jāņu vakaru un nakti varētu izdzīvot un, cerams, arī — piedzīvot. Savā vietā, kopā ar savējiem, sevī.
Iespēju, ko piedāvā gada īsākā nakts, ir bezgala daudz. Tas, kas tieši šogad “iekritīs” mūsu sirsniņās, nav paredzams un ir atkarīgs vispirms no pašiem un no tiem, ar ko būsim kopā, kā arī — ko tur liegties — no laika apstākļiem un Vējamātes untumiem.
Šobrīd mūsu daļa — sākt gatavoties.
Uz tikšanos kādā no Jāņu mācību reizēm! Līgo!
