Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete parakstīja rīkojumu par atsevišķa mācību priekšmeta — Latvijas vēstures — mācīšanu pamatskolās no 1. septembra.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete parakstīja rīkojumu par atsevišķa mācību priekšmeta — Latvijas vēstures — mācīšanu pamatskolās no
1. septembra.
Aptaujātie Aizkraukles rajona skolotāji, tāpat kā Vēstures skolotāju biedrība, šo rīkojumu neatbalsta.
Sabiedrībā pašlaik noris diskusija par Latvijas vēstures mācīšanu skolās. Vēstures skolotāju biedrības viedoklis ir, ka daudzi izteiktie spriedumi ir neprofesionāli, jo paši skolotāji diskusijās visbiežāk nav iesaistīti. Vēstures skolotāju biedrības pārstāvji skaidro, ka skolās nekad nav pārtraukta Latvijas vēstures mācīšana, tā ir loģiski iekļauta pasaules vēstures kontekstā, taču to nespeciālistiem ir grūti saprast. Viņi uzskata, ka vēstures priekšmeta dalīšana Latvijas un pasaules vēsturē ir pretrunā ar pamatizglītības satura koncepciju un jauno pamatizglītības standartu.
Baiba Keiša, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas vēstures skolotāja un Aizkraukles rajona vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja: “Domāju, ka šajā jautājumā valda pārāk liela ažiotāža. Pievienojos Vēstures skolotāju biedrības viedoklim un uzskatu, ka mums nepamatoti pārmet Latvijas vēstures nemācīšanu un patriotisma neaudzināšanu bērniem. Mēs mācām Latvijas vēsturi, taču nepieciešams izstrādāt stingras vadlīnijas šī priekšmeta apguvei. Jāmaina visi mācību standarti, vajadzētu sākt ar vēstures priekšmeta nosaukuma maiņu, proti, tam jābūt “Latvijas un pasaules vēsture”, pilnveidojot tajā satura kvalitāti un būtiski palielinot Latvijas vēstures īpatsvaru. Mums jau ir pieredze, kad deviņdesmitajos gados vidusskolā bija atsevišķs mācību priekšmets — Latvijas vēsture, bet, nemācoties to pasaules vēstures kontekstā, audzēkņiem bija lielas grūtības izprast jēdzienus un notikumus.”
Neretas vidusskolas vēstures skolotāja Lija Saldovere: “Esmu pret šādu lēmumu, jo uzskatu, ka Latvijas vēsturi nevar mācīt atsevišķi. Tā jāapgūst kontekstā un sasaistē ar pasaules vēsturi.”
Emīlija Varkale, Mazzalves pamatskolas vēstures skolotāja: “Jau šobrīd lielākoties mācu Latvijas vēsturi, bet notikumus pasaules vēsturē skolēni apgūst saistībā ar Latviju. Nespēju iedomāties, ka Latvijas vēsture būs atsevišķs priekšmets. Manuprāt, tas ir lieki, jo mācību viela dublēsies.”
Jaunjelgavas vidusskolas direktors Jānis Ozoliņš: “Uzskatu, ka “izraut” no pasaules vēstures konteksta un mācīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu ir aplami. Piemēram, stāstīt, kas ir rusifikācija, nemācot par Krieviju, ir neiespējami. Lai skolotāji varētu normāli strādāt, atkal jāpārveido mācību programma. Tas ir lieki.
