Lai dalītos pieredzē un redzētu kolēģu veikumu, Aizkraukles reģiona pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji tikās Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta pirmsskolas izglītības iestādē “Jumītis”.
Arvien vairāk skolotāju dažādās mācību iestādēs iesaistās Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” aktivitātēs. Saistībā ar to viesi todien apmeklēja visas grupiņas, tikās ar audzinātājām, vēroja bērnus nodarbībās un pārrunāja aktuālāko.
Eiropas Sociālā fonda atbalstītais projekts piedāvā skolotājiem novērtēt savu profesionālo kvalitāti piecās pakāpēs. Katrs projekta posms ilgst četrus mēnešus, un tā dalībnieki šajā laikā izveido savu darba sasniegumu mapi, kurā apkopo paveikto konkrētā periodā, atklājot būtiskāko par savu darbu, vada atklātās nodarbības un arī sevi novērtē. Skolotāji par šo darbu saņem simts latu mērķstipendiju mēnesī. Viņus vērtē iestādē speciāli izveidota komisija, kura, izskatot visus iesniegtos materiālus, iesaka piešķirt skolotājam attiecīgo profesionālās kvalitātes pakāpi. Projekts noslēgsies 2011. gada decembrī.
Pļaviņu novada trijās pirmsskolas izglītības iestādēs šobrīd projektā iesaistās deviņas skolotājas. Bērnudārzā “Jumītis” šo darbu patlaban veic divas skolotājas, bet piecas piedalījušās iepriekš.
— Man ir gandarījums, ka mūsu novada bērnudārzu skolotājas izmanto šo iespēju. Zinu, ka arī citviet reģionā projekts veiksmīgi darbojas. Tas dod iespēju vairāk pārskatīt un sakārtot savu darbu, kā arī domāt perspektīvā, — saka Aiviekstes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Jumītis” ar filiālēm vadītāja Ilze Vilciņa.
Pļaviņu novada izglītības iestāžu projekta koordinatore Inese Saulīte atzīst, ka Aizkraukles reģionā pļaviņietes pirmās iesaistījās šajā Eiropas Savienības projektā un aktīvi turpina to darīt. Ir jau gūta pieredze, kurā dalīties.
Aizkraukles bērnudārza “Zīlīte” vadītāja Ligita Neija stāsta, ka šobrīd projektā darbojas astoņas pirmsskolas izglītības iestādes skolotājas. Pieredzējusī pedagoģe atzīst, ka sākumā bijis grūti pārliecināt darbinieces iesaistīties šajā darbā, jo nav bijusi saprotama tā perspektīva, un tas viss šķitis sarežģīts.
— Tagad ir jau vieglāk, lai arī skolotājām tas ir pamatīgs papildu pienākums. Arī “papīru” jākārto pārāk daudz. Ne katrs to var paveikt. Domāju, ka simts latu mēnesī, ko par šo darbu saņem skolotājas, ir par maz, un arī tas ir tikai četrus mēnešus, — saka Ligita Neija.
Skolotāji cer, ka iegūtais novērtējums palīdzēs ne tikai turpmākajā darbā, bet dos iespēju saņemt lielāku algu. Pēc 2012. gada šai sistēmai vajadzētu sākt darboties, bet, vai tā būs, rādīs laiks.
