Gatavojoties laulībām, ar vīru pārrunājām, cik bērnu gribam un apmēram kad. Nolēmām, ja viss mums labi veiksies, viņi būs divi un ne agrāk kā gadu pēc kāzām, jo vēlējāmies vienkārši padzīvot kopā un pieslīpēties. Iepriekš šādas pieredzes mums īpaši nebija, jo dzīvojām katrs savā Latvijas nostūrī. Jāsaka godīgi, ka jūtu uzplūdā vēlējos mazuli jau krietni pirms noliktā laika, bet tagad priecājos, ka tomēr nepasteidzāmies, jo šis gads bija zelta vērts mūsu attiecībām.
Bērns sākas ar viņa ieņemšanu un gaidīšanu, tāpēc sajūtas, kad uzzini, ka esi grūtniece, ir neaprakstāmas, lai gan iztēlē tās simtiem reižu pārcilātas. Gaidījām kopā, gājām uz vecāku skoliņu, vīrs bija klāt dzemdībās, bet, kad mazais kunkulītis iegūla mūsu rokās, patiešām sākās vēl nebijusi dzīve. Sākums nebija viegls — puika daudz brēca, naktīs negulēja un tā tālāk. Šķita, ka esmu kļuvusi par vienu lielu māti, kas eksistē tikai savam bērnam, un tas nekad nebeigsies! Tomēr mazie aug un prasības un attieksme līdz ar viņiem.Domāju, būt vecākiem ir ļoti aizraujoši, kaut tas ir ārkārtīgi grūti. Visa mācīšanās notiek uz vietas, jo katrs bērns un situācija ir unikāla. Audzināšanā cenšamies ar vīru būt viena komanda, kaut arī tas nav viegli, jo katrs tomēr esam nākuši no atšķirīgas vides. Bet nu tas mūsu ģimenē ir likums — ja viens aizliedzis, otrs nedrīkst atļaut (un otrādi). Man šķiet, ka pašai iznāk vairāk bērnus strostēt, mīļot un aprūpēt, kamēr vīrs ir labāks spēļu biedrs un, starp citu, arī pacietīgāks skolotājs.Domāju, bērni noteiktā mērā ietekmē mūsu savstarpējās attiecības, jo daļa ikdienas strīdiņu saistās tieši ar sīčiem, tomēr cenšamies paturēt prātā, ka vienu dienu viņi pametīs mūsu ligzdu — un ko tad?
Ģimene
Šodien pasaulē ir tik daudz bēdu, un es domāju, ka liela to daļa nāk no mājām. Pasaule cieš tik ļoti tāpēc, ka nav miera. Un miera nav tāpēc, ka miera nav ģimenēs. Mums ir tūkstošu tūkstošiem izpostītu pavardu. Mums jāpadara savas mājas par līdzjūtības centriem, jāiemācās piedot līdz galam, tādējādi nesot mieru.(Māte Terēze)Taupiet savu bērnu asaras, lai viņi tās varētu liet pie jūsu kapa!(Pitagors)Kas vecāku vārdu klausa, pilnu abru maizes mīca.Kas vecāku vārdu neklausa, tas kukuli pelnos cep.(Latviešu sakāmvārds)No www.tikainesakinevienam.lv
