Stāsts ir par to, ko abas ar kolēģi piedzīvojām salonā “Luksus optika” Aizkraukles poliklīnikas pirmajā stāvā.
Stāsts ir par to, ko abas ar kolēģi piedzīvojām salonā “Luksus optika” Aizkraukles poliklīnikas pirmajā stāvā. Reklāmā, kas ievietota laikrakstā, teikts — “Laipni lūdzam!”, bet dzīvē saka: “Pagaidiet aiz durvīm!”.
Rindā un šaurībā
Aizkraukles poliklīnikā ieradāmies uz ārstu komisiju. Bija jāapmeklē arī acu ārsts. Abas ar kolēģi, jautri čalojot, devāmies uz poliklīnikas pirmo stāvu, kur ir optikas salons “Luksus optika”, lai pārbaudītu redzi. Jau atverot salona durvis, pēc pārdevējas drūmās sejas izteiksmes sapratām, ka par mūsu ierašanos te īpaši nepriecājas. Droši vien tādi klienti, kuri neko neiegādājas, vien pārbauda redzi, nav vajadzīgi. Strupā balsī pajautājot, vai esam ieradušās pie acu ārsta, pārdevēja norādīja, lai ejam blakustelpā. Acu ārsta kabinetā rindā jau bija trīs cilvēki. Kamēr viens mēģināja saskatīt vajadzīgos burtus, pārējiem turpat blakus bija jāstāv un jāgaida. Kabinets ir šaurs, nav ne kur apsēsties, ne nolikt drēbes. Varēja vismaz aiz kabineta durvīm ārpusē nolikt kādu solu, lai varētu savu rindu gaidīt ārpusē un netraucēt pārējiem.
Var pārbaudīt arī kaimiņš
Ja kāds ieradies pie ārsta, lai redzi patiesi pārbaudītu, droši to var uzticēt pat kaimiņam, jo ārsta pārbaude daudz ne ar ko neatšķiras, ja nu vienīgi ar “krustiņu” lapā, ka esi ārstu apmeklējis. Nēsāju brilles, taču pirms dažām dienām tās salūza. Biju nolēmusi pārbaudīt redzi un turpat salonā pasūtīt jaunas brilles. Kad pienāca mana kārta sēsties krēslā un saskatīt ārstes rādītos burtus, ārste man nemaz nepajautāja, vai nēsāju brilles. Tikai tad, kad pateicu, ka skaidri nespēju saredzēt pat pirmo rindiņu, viņa neapmierināti izsaucās: “Ja neredzat, uzlieciet brilles!”
Galvenais — ir acis
Par veselības pārbaudi mums nebija jāmaksā, jo uzņēmums saviem darbiniekiem piešķir veselības apdrošināšanas polises. Ārstes komentārs, iespiežot zīmodziņu, bija īss un kodolīgs — redze pārbaudīta, drīkst strādāt. Ja gribot “kārtīgi” pārbaudīt redzi, tad īpaši jāpierakstās, par ko, domājams, arī jāmaksā! Nesaprotu, kāpēc vispār jāpārbauda redze, ja tur neko nepārbauda? Netērējot ne ārsta, ne savu laiku, prātīgāk būtu uzreiz pierakstīties vizītē un rūpīgi pārbaudīt redzi.
Nozagt ar zobiem?
Taču tas vēl nav viss “luksus” seviss, ko salonā piedāvā. Apkrāvusies ar savām un kolēģes virsdrēbēm, somām, lietussargu un “papīriem”, no ārsta kabineta iegāju optikas salonā, lai pagaidītu, kamēr arī kolēģei “saliks zīmodziņus”. Telpas ir caurstaigājamas, tāpēc piegāju pie stendiem apskatīt briļļu ietvarus, jo domāju tos iegādāties. Salonā sēdēja sirmgalvis, bet pārdevēja bija izgājusi. Pēc pāris sekundēm durvju ailē parādījās acu ārste un palūdza mani pagaidīt kolēģi ārpusē. Uz manu iebildi, ka tikai apskatu preces, viņa nereaģēja. Nodomāju, vai tiešām izskatos pēc tādas, kura tūliņ varētu kaut ko nozagt? To es būtu varējusi izdarīt tikai ar zobiem, jo rokas bija aizņemtas.
Pieraduši, ka maksā
Pagriezos uz durvju pusi, lai dotos pagaidīt poliklīnikas foajē, taču durvīs parādījās pārdevēja, un acu ārste laipni pamāja, ka tagad varu apskatīt stendus. Aplūkojusi briļļu ietvarus vienā telpas pusē, jau devos uz pretējo, kad pārdevēja pajautāja, vai es jau pārbaudīju redzi. Pēc apstiprinošas atbildes saņēmu niknu pavēli: “Nu tad pagaidiet savu draudzeni aiz durvīm!”. Nedzīvojam padomju laikos, kad nebija lielas izvēles, pie kāda ārsta iet vai kur iegādāties brilles. Labprāt samaksātu nepieciešamo summu ārstam, lai viņš vienā reizē kārtīgi pārbauda redzi, izraksta recepti un man lieki nav jātērē savs laiks. Acīmredzot ārsti pieraduši, ka viņiem par visu maksā. Nesaprotu, kāpēc nepieciešama tāda formalitāte kā ārstu komisijas slēdziens, ja cilvēkam kārtīgi pārbaudīties jānāk vēlreiz?
***
Par salona pārdevējas attieksmi pret potenciālajiem pircējiem. Pat tad, ja cilvēks ir pieticīgs un nemaz nav izvēlīgs, viņam ir tiesības pieprasīt normālu attieksmi un apkalpošanu. Nevajag justies vainīgam par to, ka ārstei dienā jāpārbauda vairāki desmiti cilvēku, turklāt pārbaudes notiek kā “pa konveijeru”, tālab viņa nav īpaši laipna. Zinu, ka nekad vairs neiegriezīšos šajā salonā, lai iegādātos brilles. “Pagaidiet ārpusē!” — tas nevarētu būt labs veids, kā pievilināt klientus.
