Lai arī ledus vietām vēl visai plāns, zemledus makšķernieki steidz vilkt labus raudu un asarīšu lomus. Arī copmaņu iecienītākajās vietās uz Dienvidsusējas makšķernieku ir daudz.
Lai arī ledus vietām vēl visai plāns, zemledus makšķernieki steidz vilkt labus raudu un asarīšu lomus. Arī copmaņu iecienītākajās vietās uz Dienvidsusējas makšķernieku ir daudz.
Netālu no Ērberģes uz Dienvidsusējas ledus “Staburags” sastapa jaunjelgavieti Jāni Bogdanovu. Iekārtojies netālu no krasta, viņš no āliņģa veikli vilka vienu raudiņu pēc otras.
— Zemledus makšķerēšana ir īsta loterija, gluži kā “Bingo” spēle. Nekad nevari zināt, būsi uzvarētājs vai zaudētājs. Ja zivīm būs apetīte, ķersies. Ja nē, paliksi tukšā, — teic Jānis Bogdanovs. — Stabils, taču ne pārāk biezs ledus uz upes ir jau trīs nedēļas. Tā biezums vietām ir tikai pieci centimetri, tāpēc ļoti jāuzmanās. Taču zivis pagaidām ķeras labi. Pagājušo sestdien 20 minūtēs noķēru 20 prāvu asaru svarā ap 150 gramu. Arī šodien vispirms mēģināju ķert asarus. Taču izdevās izvilkt tikai dažus sīkus strīpaiņus. Tad mainīju ēsmu un sāku vilkt raudiņas. Raudām ēstgriba laba.
Bogdanova kungs arī sarunas laikā vilka vienu raudiņu pēc otras. Dažas bija visai prāvas, ap 200 gramu.
Makšķernieks stāstīja, ka netālu no Ērberģes strādājot cirsmā. Kad brīvs brīdis, braucot uz upi. Parasti viņš makšķerējot Daugavā. Šoziem upes līčos ledus jau ir 20 centimetru biezs. Tomēr arī uz Daugavas jāuzmanās. Kad darbojas Pļaviņu HES, upē ir liela straume, kas izskalo ledu no apakšas. Īpaši tad, ja gaisa temperatūra ir ap nulli. Arī zivju ķeršanās ļoti atkarīga no šīs straumes. Ja spēkstacija ilgāku laiku nav strādājusi, zivju aktivitāte samazinās. Taču, tiklīdz ūdens upē sakustas, arī zivis kļūst aktīvākas.
