Lasīju rakstu par piekrāpto zemnieku un gribu jums pastāstīt, kā mums iznāca ar šo pašu Neretas kautuvi pirms trijiem gadiem.
Lasīju rakstu par piekrāpto zemnieku un gribu jums pastāstīt, kā mums iznāca ar šo pašu Neretas kautuvi pirms trijiem gadiem.
Atbrauca, lopiņus paņēma un nokāva otrajā dienā, gaļas gabaliem pazīšanas zīmju nebija, kautķermenim pieliktas zaļas vai sarkanas plastmasas lentītes, ej nu izzīlē — govs vai buļļa ciska.
Svari nolikti pie sienas, aprūsējuši. 10 kilogramu atsvaru liek nevis pilnā iedaļā, bet uz puses. Kad dēls protestēja, izcēlās skandāls. Rezultātā kautuves īpašnieki samazināja solīto uzpirkšanas cenu. Gribi vai negribi, tobrīd gaļu bija jādod viņiem, jo arī par kaušanu tūlīt jāmaksā.
Nejautājiet cilvēkiem, kuri tur strādā! Viņi neko neteiks — katra darbavieta jātur ar nagiem un zobiem.
Visi dokumenti gan ir kārtībā, jo Andris ir vecā kautuves saimnieka brāļadēls, bet visus lopus sver un naudu izmaksā viņa māte, Andris ir tikai autovadītājs.
Kad mans dēls aizgāja pēc naudas, mūsu lopu gaļa bija kļuvusi “nekvalitatīva”, un saimniece dikti nelaimīga par neslavas celšanu, jo dēls pagastā bija sūdzējies.
Mēs savus lopiņus nekad vairs nenodosim Neretai. Ir daudz citu godīgu uzpircēju, piemēram, “Senlejas” — nomēra uz vietas un tūlīt arī samaksā.
