Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā esošās informācijas, pašlaik neviena lopu kautuve un gaļas pārstrādes uzņēmums vēl nav sakārtojis savu ražošanu atbilstoši ES prasībām.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā esošās informācijas, pašlaik neviena lopu kautuve un gaļas pārstrādes uzņēmums vēl nav sakārtojis savu ražošanu atbilstoši ES prasībām, taču, iespējams, jau gada beigās būs gatava pirmā ES standartiem atbilstošā lopu kautuve, bet nākamā gada sākumā — gaļas pārstrādes uzņēmums.
“Ruks” gatavojas eksportam
ES prasībām atbilstošu kautuvi jau sācis būvēt gaļas pārstrādes uzņēmums “Ruks”. Tā varētu būt gatava gada beigās. Šī iemesla dēļ Latvijas gaļas pārstrādātāji līdz šim nedrīkstēja eksportēt uz ES savu produkciju, lai gan ik gadu uzņēmēji saskaņā ar kvotu var vest gaļas izstrādājumus uz ES pat bez ievedmuitas. Jaunajā kvotu gadā iespējams eksportēt 1500 tonnu cūkgaļas, 120 tonnu gaļas konservu, 180 tonnu desu.
“Ruks” šo vērienīgo un Latvijai tik vajadzīgo projektu bija plānojis realizēt jau pirms pāris gadiem. Tā kā šādas kautuves celtniecība izmaksā dārgi, bija iecerēts izmantot SAPARD atbalstu. Diemžēl SAPARD nauda kavējās, un kavējās arī kautuves būve, jo saskaņā ar SAPARD programmas nosacījumiem jau realizētiem projektiem atbalsts nepienākas. Kad SAPARD beidzot nonāca arī Latvijā un šī gada pavasarī iesniegumus varēja iesniegt arī pārstrādes uzņēmumi, “Ruks” nekavējās.
Kautuve mēnesī spēs pārstrādāt 10 000 cūku. Pašlaik “Ruka” kautuvē ik mēnesi nonāk ap 3000 cūkām. “Ruks” cūkas ne tikai iepērk, bet arī audzē.
MVA sper soli uz ES tirgus pusi
Jūlija vidū gaļas pārstrādes uzņēmums MVA sāka ES standartiem pilnībā atbilstošas gaļas pārstrādes rūpnīcas būvniecību. Rūpnīcu plānots pabeigt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Uzņēmums cer kļūt par pirmo Latvijas gaļas pārstrādātāju, kas sāktu produkcijas eksportu uz ES valstīm. Celtniecība izmaksās aptuveni 2,3 miljonus latu.
MVA ģenerāldirektors Vladimirs Mihejevs uzskata, ka jauna gaļas pārstrādes rūpnīca ir vajadzīga nākotnei, jo pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmumiem nepieciešams pielāgoties stingrajām ES veterinārajām prasībām. Ja vietējie ražotāji sakārtos savu ražošanu, viņi spēs konkurēt ar ES pārtikas uzņēmumiem ne tikai pašu mājās, bet arī ārvalstīs. “Līdz ar jaunās rūpnīcas izbūvi mūsu produkcija būs pilnībā konkurētspējīga gan Rietumos, gan arī Austrumos,” atzīst MVA ģenerāldirektors.
Jaunajā rūpnīcā plānots vismaz divas reizes kāpināt ražošanas apjomus, no pašreizējām 10 tonnām tos palielinot līdz vairāk nekā 20 tonnām gaļas izstrādājumu diennaktī. Tomēr MVA saražotie gaļas produkti nesaasinās konkurenci vietējā Latvijas tirgū, jo realizācijas apjomi attieksies galvenokārt uz jaunu eksporta tirgu apgūšanu.
Gatavojas arī citi uzņēmumi
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā esošās informācijas, no 38 lieljaudas kautuvēm līdz 2004. gadam neatbilstības solījusi novērst 31 kautuve, divas ir lūgušas pārejas periodu līdz 2005. gadam, trīs — līdz 2006. gadam.
No pašreiz esošajiem 55 maltās gaļas ražošanas uzņēmumiem 48 cer sakārtot ražošanu atbilstoši ES prasībām pusotra gada laikā. Tikpat īsā laikā solījuši modernizēties arī 62 gaļas izstrādājumu ražotāji, bet deviņi uzņēmumi lūguši pārejas periodu.
Arī “Balticovo” grib tirgoties ES
Kādreiz putnkopības nozares uzņēmumi par iespēju eksportēt savu produkciju uz Eiropas Savienību īpaši neinteresējās, bet tagad interese ir parādījusies. Vēlmi eksportēt olas uz ES izteikusi akciju sabiedrība “Balticovo”, jo uzņēmumā ir izveidojušies lieli produkcijas uzkrājumi — stāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Vinets Veldre. Viņš gan minēja, ka sākt domāt par eksportu tad, kad noliktavas pilnas, ir mazliet par vēlu, jo saņemt atļauju eksporta sākšanai uz ES mēneša laikā nevar. Parasti tam vajadzīgs vismaz pusgads.
