Pēdējos divos mēnešos “Staburagam” arvien biežāk satraukti zvana Zalves pagasta lopkopji — Neretas piensaimnieku kooperatīvā sabiedrības nemaksā par nodoto pienu.
Pēdējos divos mēnešos “Staburagam” arvien biežāk satraukti zvana Zalves pagasta lopkopji — Neretas piensaimnieku kooperatīvā sabiedrības nemaksā par nodoto pienu. Sabiedrības valdes priekšsēdētāja Ingrīda Baļčune samaksas aizkavēšanos skaidro ar līdzekļu ieguldīšanu uzņēmuma attīstībā. Domstarpības radušās arī citos jautājumos.
Palīdzību meklē lauku saimnieku apvienībā
Sākumā lopkopji, nezinādami, kam uzticēt savu sāpi, palīdzību lūdza Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienībai. Tā nosūtīja vēstuli Neretas piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības vadībai, tajā lūdzot paskaidrot, kāpēc aizkavējušies maksājumi, kāpēc pavadzīmēs iepirktā piena daudzumu pārvēršot no litriem kilogramos, nepiemēro speciālu koeficientu? Līdz ar to rodas aizdomas, ka piena pircēji lopkopjus krāpj.
Visu rēķina kilogramos
Gan atbildē šai organizācijai, gan vēlāk arī “Staburagam” sabiedrības valdes priekšsēdētāja Ingrīda Baļčune skaidro: “Kvītīs uzrādām pieņemtā piena daudzumu gan litros, gan kilogramos, bet pavadzīmēs saimnieki var uzrādīt piena daudzumu kilogramos. Arī aprēķināto maksu uzrādām gan par piena litriem, gan kilogramiem. Pārrēķinot piena daudzumu no litriem uz kilogramiem, izmantojam speciālu koeficientu. No nākamā gada piena daudzumu un arī cenu rēķināsim tikai par kilogramiem. Tas būs norādīts gan kvītīs, gan preču pavadzīmēs. Esam iegādājušies kalibrētus piena mērītājus, kuri precīzi nosaka, cik litru piena esam pieņēmuši, un palīdz pārrēķināt to kilogramos. Pienotavā savukārt ir elektronisks piena skaitītājs.”
Lielajiem priekšroka
Par aizkavēto samaksu atbildes vēstulē rakstīts: “Lielie zemnieki par nodoto pienu samaksu saņem laikus — divas reizes mēnesī, aizkavējusies samaksa tikai par savāktuvēs ņemto pienu, jo lieli līdzekļi ieguldīti pienotavas sakārtošanai atbilstoši ES prasībām.”
Neretas puses lielākajiem piena piegādātājiem par pienu tiešām maksā regulāri un pat vairāk nekā mazajiem. Kāda neretiete, kuras ganāmpulkā ir ap 30 govju, sacīja: samaksāts jau par novembri. Taču kāda zalvēniete, kurai ir trīs gotiņas, šomēnes saņēmusi naudu tikai par septembra pirmo pusi.
Kvītīs, kuras saņemtas par oktobrī un novembrī nodoto pienu, zalvēnieši ievērojuši, ka piena cena novembrī, salīdzinot ar oktobri, kritusies. Oktobrī aprēķinātā piena litra cena ir 9,4 santīmi, bet novembrī — par santīmu mazāk. Dzirdēts runājam, ka, piemēram, kādam lielākam piena piegādātājam Neretā par tādas pašas kvalitātes pienu maksājot pat 12 santīmu. Lai gan tā ir neoficiāla informācija, nav dūmu bez uguns.
Vai piedos un sapratīs?
Lielie piena piegādātāji pienotavas vadības skatījumā ir tie, kuri mēnesī nodod ne mazāk kā 10 tonnu piena. Neretas un Zalves pusē tādu nav daudz. Protams, viņu piegādātais piena apjoms ir pietiekami liels, lai ņemtu vērā šādu lopkopju intereses. Bet ar ko viņi labāki par triju gotiņu saimnieci?
Ingrīda Baļčune stāsta:
— Esam nonākuši starp diviem dzirnakmeņiem — par pieņemto pienu jāmaksā un nauda jāiegulda arī pienotavas sakārtošanā. Saprotu, ka uzņēmuma sakārtošana daļēji uz piena piegādātāju rēķina viņiem nav pieņemama, taču citas izejas nav. Ceru, ka nākotnē situācija uzlabosies, bet lopkopji mani sapratīs un piedos, jo to darām viņu labā.
Pienotavas remontā un uzņēmuma sakārtošanā šogad esam ieguldījuši 52 tūkstošus latu, veicot to atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām, kuras ir stingras un saistošas visiem pārtikas pārstrādātājiem. Ja to nedarīsim, nākamajā gadā strādāt nevarēsim. Esam iesnieguši arī projekta pieteikumu SAPARD programmā.
Zalves nabadzīgie lopkopji, kuriem pienanauda ir gandrīz vienīgais iztikas avots, kļuvuši par turīgāko piensaimnieku kreditoriem. Kāpēc gan Baļčunes kundze uzņēmuma sakārtošanai neņem kredītu kādā no bankām? Laikam tā ir lētāk — neatdodot nopelnīto lopkpojiem, nav jāmaksā bankas procenti.
Rēķins tikai par diviem mēnešiem
Aizkavējušies maksājumi gan nav vienīgā problēma, kura satrauc mazos piena piegādātājus. Kāds zalvēnietis stāstīja, ka Neretas pienotava neizsniedz rēķinu par transporta izdevumiem, kurus atskaita no pienanaudas. Pienotavas direktore rādīja mapi ar rēķiniem un skaidroja, ka tādus vajadzētu saņemt ikvienam piena piegādātājam. Autovadītājam, kurš savāc pienu, tie iedoti izsniegšanai lopkopjiem.
Ja tā būtu tikai viena cilvēka problēma, varētu domāt, ka rēķins pazudis. Taču vēlāk redakcijai piezvanīja vēl kāda zalvēniete un pastāstīja, ka rēķinu par transporta izdevumiem saņēmusi tikai pēdējos divus mēnešus, iepriekš to nav bijis.
“Pazūd” augusta piens
Dažiem lopkopjiem kaut kur mistiski pazudis arī augustā nodotais piens. Katru mēnesi piena pircējiem Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra Piena reģistram jāziņo par iepirktā piena daudzumu. No tā atkarīgs katram piena piegādātājam piešķirtās kvotas lielums.
Zalvēnieši apgalvo, ka pienu augustā nodevuši un pat naudu par to saņēmuši. Taču izdrukā par nodoto pienu norādīts, ka augustā piens nav nodots.
Kad par to jautājām Neretas pienotavas direktorei, Baļčunes kundze paskaidroja, ka zemniekam, kuram piens “pazudis”, nav bijis preču pavadzīmes. Līdz ar to augustā nodotais piena daudzums nekur nav reģistrēts. It kā loģiski, bet rodas jautājums, vai arī pārējie “Staburaga” aptaujātie Zalves piena lopkopji, kuriem ir līdzīgas problēmas, tieši augustā Valsts ieņēmumu dienestā nav izņēmuši preču pavadzīmes?
Jāmeklē cits pircējs
Daudzi mazie piena piegādātāji nonākuši bezizejas situācijā. Agrāk viņi pienu nodeva daudznozaru kompānijai “Daugava”. Bet nu tā iepērk pienu tikai no saimniecībām, kuras ir 18% pievienotās vērtības nodokļa maksātājas. Neretas pusē pagaidām cita piena pircēja nav, tikai Neretas pienotava. Taču, spriežot pēc attieksmes pret mazajiem piena piegādātājiem, viņi šim uzņēmumam nav tik svarīgi kā tie lopkopji, kuriem ir 20—30 govju. Tad varbūt Zalves mazajiem lopkopjiem jāapvienojas un jāmeklē cits piena pircējs? Varbūt tas spēs mainīt attieksmi pret lauksaimniekiem, kuri nodrošina ar izejvielām piena produktu ražotājus.
