Evita un Jurijs Tomaševski no Bebriem ir jauni cilvēki, kuri priekšroku devuši smagam darbam laukos, taču ir gandarīti par paveikto. Viņu saimniecības “Kalnlejas” pamatnodarbošanās ir piena lopkopība.
Evita un Jurijs Tomaševski no Bebriem ir jauni cilvēki, kuri priekšroku devuši smagam darbam laukos, taču ir gandarīti par paveikto. Viņu saimniecības “Kalnlejas” pamatnodarbošanās ir piena lopkopība.
“Nevaru iedomāties, kā varētu dzīvot pilsētā. Kas nekaiš laukos! Protams, jāstrādā, taču šodien par zemnieka darbu arī maksā. Saņemam vienoto platībmaksājumu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbalstu par govīm, arī piena iepirkuma cena apmierina. Protams, naudas nekad nav par daudz, taču nu ir azarts strādāt, jo redzu guvumu. Ir gandarījums par paveikto un nekur vairs negribas skriet,” saka Jurijs Tomaševskis.
Vietas pietiek simts govīm
Tomaševsku ģimene dzīvo daudzdzīvokļu nama dzīvoklī un katru dienu mēro ceļu uz kilometru attālo fermu “Silārēs”. Par tās izmantošanu noslēgts ilgtermiņa līgums ar īpašnieci, kura dzīvo ārzemēs. Ganāmpulkā ir Holšteinas melnraibās piena devējas un Lat-vijas brūnās, kuras krustotas ar zviedru šķirnes govīm. Šīgada aprīlī Tomaševski no Vācijas atveda 30 grūsnu telīšu, un, kad viņas atnesīsies, ganāmpulkā būs ap 70 govju. Optimālais ganāmpulka lielums “Kalnlejās” varētu būt simts govju, vairāk dzīvniekiem kūtī nebūtu vietas.
Ražotāji cīnās par piegādātājiem
Vidējais izslaukums no govs ir sešas tonnas piena gadā. Pirmo gadu “Silārēs” slaukšanas telpā ierīkots pienavads, un ietilpīgais 1600 kilogramu baseins katru otro dienu ir pilns. Šobrīd piena ir pat vairāk, tāpēc Tomaševski vienojušies ar uzņēmumu “Cesvaines piens”, kuram pārdod saražoto, ka pienu piegādās katru dienu, nevis pārdienām.
Piena iepirkuma cena Tomaševska kungu apmierina, par litru piena viņš saņem apmēram 20 santīmu, kā arī piemaksu par nodotā piena apjomu. “Situācija piena tirgū mainījusies par labu piensaimniekiem. Lopkopji vairs neskrien pakaļ piena pircējiem. Tagad piena pārstrādātāji cīnās par piegādātājiem, piedāvājot augstāku cenu,” saka bebrēnietis, trešais lielākais piensaimnieks pagastā.
Vasarā paliek kūtī
Pirmo gadu Jurijs Tomaševskis nolēmis vasarā govis nelaist ganībās. Tas gan ir dārgāk, jo lopiem jāsagādā vairāk barības, taču strādāt kļuvis vieglāk. “Kalnlejās” tādam ganāmpulkam nav arī tik plašu ganību. Turot govis kūtī, nav jāmeklē gans.
Šobrīd “Kalnleju” saimnieki lopiem aktīvi gatavo barību. Līdz 17. jūnijam bedrēs bija ielikts 400 tonnu skābbarības, ar ko dzīvniekus jau baro. Lai skābbarības pietiktu līdz pavasarim, nepieciešams 1500 tonnu, bet skābbarības bedres nav tik lielas, lai tajās ieliktu visu vajadzīgo daudzumu. Tāpēc, tiklīdz būs izbarota šobrīd sagatavotā barība, liks nākamo porciju. Sagatavots arī 20 tonnu siena.
Eiropas nauda beidzās par ātru
Saimniecībā Tomaševski visu paveikuši par kredītlīdzekļiem. Bija sagatavojuši arī projektu, lai piesaistītu Eiropas Savienības naudu, taču nepaspēja iesniegt pieteikumu, kad nauda jau bija beigusies.
“Pieteikumu iesniegšana bija noteikta pašā karstākajā darba laikā, un, kad beidzot radās iespēja projektu iesniegt, bija jau par vēlu. Valdībai vajadzētu padomāt par vienam projektam piešķiramās summas ierobežošanu, lai turpmāk pēc iespējas vairākiem mazajiem zemniekiem būtu iespējams saņemt Eiropas atbalstu,” piebilst bebrēnietis.
Atpūšas ar bērniem
Tomaševski ne tikai smagi strādā, bet prot arī atpūsties. Evitai un Jurijam ir pieci bērni — Māra, Maira, Mairita, Juris un Eva. Vienīgajam dēlam dots tēva vārds. Trīs jaunākie bērni apmeklē bērnudārzu, vecākās meitas ir skolnieces. Māra nupat atgriezās no Skolēnu dziesmu un deju svētkiem.
Bērni kopā ar tēvu labprāt dodas uz Aizkraukli slidot, bet Jurijs ar prieku spēlē volejbolu. Viņš ir arī pagasta komandā. Pagājušajā gadā zemnieku sporta spēlēs Jurijs ieguva galvenā spēkavīra titulu un sola šogad iegūto nosaukumu saglabāt.
