Lietainais jūlijs un augusts sagādājis raizes arī lopkopjiem — lielākajā daļā saimniecību vēl nav sagādāta lopbarība ziemai. “Situācija ir diezgan smaga, taču risinājumu atradīsim,” saka saimnieki.
Jūlijā un augusta sākuma lielā daļā Latvijas ir bijis daudz nokrišņu, kas lauksaimniekiem, īpaši lopkopībā iesaistītajiem, radījis pamatotas grūtības nopļaut un novākt sienu vai zāles masu lopbarības vajadzībām. Ziņas par lopbarības sagādes grūtībām Zemkopības ministrija saņēmusi no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un arī no pašiem lauksaimniekiem dažādos Latvijas novados, īpaši no Vidzemes un Latgales.
Turklāt, ja lauksaimnieks ir pieteicies ES platību maksājumu atbalstam, līdz šim bija paredzēts, ka zālāju platības jāpagūst nopļaut un novākt līdz 15. augustam. Ņemot vērā radušos ārkārtas apstākļus un saistībā ar daudzu lauksaimnieku ierosinājumu, tiem lauksaimniekiem, kuri izmanto zālājus lopbarības vajadzībām, tagad šis termiņš pagarināts līdz 15. septembrim. Savukārt aizsargājamiem zālājiem un bioloģiski daudzveidīgajiem zālājiem attiecīgais datums — 15. septembris — jau paredzēts noteikumos.
Zemniekos ieklausās
Kā lopkopjiem veicas ar siena un lopbarības sagādi? To jautājam pašiem lauku saimniecību īpašniekiem.
“Lielākā daļa lopbarības ir sagādāta,” atklāj Mazzalves pagasta zemnieku saimniecības “Krasti-B” īpašnieks Oskars Ādams. “Mūsu saimniecībā ir ekstensīvais jeb bioloģiskais saimniekošanas modelis, līdz ar to mazliet problēmas ir, bet tikai mazliet.” Saimnieks bilst, ka slapjās barības — skābbarības — sagāde problēmas nesagādā, bet sienu sarūpēt ir grūtāk. Apjoms ir liels — saimniecībā siens jāsagādā 200 govīm, vēl arī jaunlopiem. Kopā apsaimnieko vairāk nekā 600 hektāru zemes. Platības nav vienuviet, arī tas rada papildu grūtības.
Oskars Ādams bilst, ka ar ganību appļaušanu problēmu nav — tās šogad ir perfektas: appļauj, ataug, un bēdas nekādas.
“Raugos uz visu optimistiski, turklāt mums iedeva vēl mēnesi laika, lai pļavas varam nopļaut,” saka zemnieku saimniecības īpašnieks. “Ne reizi vien esmu pārliecinājies, ka Lauku atbalsta dienesta darbinieki vairāk vai mazāk ieklausās zemniekos, saprot mūsu problēmas, un arī šobrīd par to ir prieks.”
“Vajag apmēram divas saulainas nedēļas, tad sienu varēs sagādāt,” saka Oskars Ādams. “Ja tomēr līs, ir alternatīvas — jāvāc salmi, papildus jāgādā zāles masa, lopi jau badā nepaliks. Pašam saimniekam ir jādomā, kā iziet no situācijas. Tu nevari Dievam iedot padomu, lai ik vasaru mēnesi nodrošina saulainu laiku.” Viņš piebilst: varam jau čīkstēt, ka dabas spēki ir nelabvēlīgi, ka neesam kaut ko izdarījuši, bet tajā pašā laikā ir daudz saimniecību — gan lielāku, gan mazāku, kuras sienu tomēr ir savākušas simtprocentīgi.
Šogad bez labā
siena
“Situācija ir diezgan saspringta,” saka zemnieku saimniecības “Straumes” īpašnieks Andris Striks no Sunākstes. Viņš saimnieko kopā ar brāli, un abām saimniecībām lopbarība jāsarūpē apmēram simts lopiem. “Siena sagādāts ļoti maz — apmēram divsimt ruļļu, bet vajadzētu ap tūkstoti,” atklāj saimnieks. “Mēģināsim ķert saulainu laiku, kā arī gatavot vairāk skābsiena.”
Andris Striks stāsta, ka vairāki hektāri nopļautā siena salijuši, bet tas tāpat jānovāc.
Vai šādi laikapstākļi bijuši arī citus gadus? “Pērn jau arī nebija ideāla siena laika, un lopbarību gādāju vēl augustā,” saka Andris. “Turklāt salūza traktors, un tas siena sagādi iekavēja. Tāpat bija šogad — tehnikas problēmu dēļ paliku bez pirmā labā, ap Jāņiem pļautā, siena.”
Viņš bilst: patlaban un septembrī pļautajam sienam būs vien salmu vērtība. Lielāka vērtība ir zālei ataugušajos atālos, kas tiks pļauti otrreiz. Kombinējot ar skābbarību, lopi paēduši būs. Skaidrs arī tas, ka dabā jau jūt rudeni, un nevar cerēt, ka siens labi kaltīs, pat ja būs saulains laiks.
“Ceru, ka izeju atradīsim,” saka saimnieks. “Nelieli siena krājumi ir no pagājušā gada, arī tas man ir variants šajā situācijā.”
Cik nopļauts, tik savākts
Inta Krupenčika, piemājas saimniecības īpašniece no Seces pagasta, stāsta, ka sagādāta vien daļa siena. “Gaidīsim atvasaru un pļausim! Mums jau nav izejas, un kaut kāds jau tas siens būs. Kamolzāle iznīkusi, apakšā ir vīķis, bet būs problēma to izžāvēt,” saka viņa. “No rīta skatos, spīd saulīte, bet pēcpusdienā atkal līst. Mums vismaz paveicies, jo, cik nopļāvām, tik esam savākuši. Pēdējais vākums gan bija, kāds bija.”
Viņa bilst, ka varbūt jāmeklē cits risinājums un jādomā par saimniecības samazināšanu, jo par pienu gan maksā regulāri, kaut patiesībā jau nemaksā neko…
Saulains laiks “jāzog”
Sunākstietes Marikas Kļaviņas piemājas saimniecībā lopbarība vajadzīga 10 govīm un četriem jaunlopiem, bet diemžēl sagādāta tikai apmēram puse no ziemai nepieciešamā siena daudzuma. Marika bilst, ka lopbarības sagādē līdzīgas problēmas bijušas citugad, kad pavasarī salna ļoti kaitējusi zālei un lāgā nebijis, ko pļaut, taču neatminas, ka vēl jebkad viņas saimniekošanas praksē tik ļoti būtu nācies “zagt” saulainu laiku, lai varētu nopļaut un savākt sienu.
“Arī šogad zāle nebija ideāla un siena ir mazāk nekā citus gadus,” atzīst Marika Kļaviņa. “Mums vairāk bija sēto platību, jaunais zālājs bija labs. Tā ka vēl ceru uz atālu pļaušanu.”
Sunākstiete atzinīgi vērtē to, ka termiņš zālāju pļaušanai pagarināts līdz septembra vidum. “Pļavās saistībā ar agro appļaušanu zālājs ir ļoti noplicinājies, un daudz kas no tā zudis, jo nepaspēja atkal iesēties,” uzskata viņa.
“Uz situāciju kopumā skatos optimistiski,” bilst Marika. “Ja laiks atļaus, vāksim sienu, ja nē, vairāk gatavosim zaļo barību. Variantus vienmēr atradīsim!” ◆
