Tiso kundzes vārdu pirmo reizi dzirdēju pirms gadiem trīsdesmit. Toreiz lasīju detektīvromānu “Vaska figūru noslēpums,” un tā darbība risinājās Tiso kundzes vaska figūru muzejā.
Tiso kundzes vārdu pirmo reizi dzirdēju pirms gadiem trīsdesmit. Toreiz lasīju detektīvromānu “Vaska figūru noslēpums,” un tā darbība risinājās Tiso kundzes vaska figūru muzejā. Attāluma un finansiālo apsvērumu dēļ pabūt muzejā klātienē necerēju, taču reizēm piepildās arī visnereālākie sapņi.
Kā bišu stropā
Tā kā ieejas biļeti labi draugi jau bija iegādājušies iepriekš (kopīgā biļete “Londonas acs” un muzeja apskatei izmaksā ap 30 latu), garajā rindā pie muzeja stāvēt nevajadzēja.
Tiem, kuri iecerējuši apmeklēt šo muzeju, ieteiktu to nedarīt brīvdienās, jo interesentu ir tik daudz, ka jūties tur kā bišu stropā. Pirmajā zālē izvietots milzum daudz kinozvaigžņu dažādās pozās. Brīžiem pat apjuku — kurš te ir manekens, kurš — cilvēks? Lai regulētu skatītāju plūsmu, biļetē norādīts apmeklējuma laiks — mums tas bija no pulksten 11.
Muzejā ir vairākas zāles — atšķirībā no pirmās pārējās tik pārpildītas nebija un varēja diezgan brīvi nofotografēties gan ar kādu dziedātāju, gan izcilu sportistu vai politiķi.
Par dažām no figūrām varēja teikt: “Jā, tas ir manekens”, turpretī citas bija tik dzīvas, ka šķita — teju sāks kustēties.
“Svaigi” filmu varoņi
Muzeju nepārtraukti papildina ar jaunām figūrām. Filmas “Karību jūras pirāti” fani izmantoja iespēju nofotografēties ar Džoniju Depu galvenā varoņa Džeka Sperola ietērpā. Kas nealka nofotografēties ar Nikolasu Keidžu no “Ēnu bruņinieka”, tas varēja pozēt uz galvenā varoņa spēkrata. Diemžēl neieraudzījām, kurā stūrī bija paslēpies viens no jaunākajiem eksponātiem — Daniels Redklifs, Harija Potera atveidotājs.
Garākā rinda — pie karalienes
Lielajā zālē “izvietojušies” politiķi, protams, goda vietā — Anglijas karaliene. Ar viņu vēlējās nofotografēties vai ikviens muzeja apmeklētājs. Vaska princis Čārlzs smaidīja platu smaidu, tā iedrošinot sievietes kaut mirkli pabūt viņam blakus. Laikam jau daudzas pirms manis bija mēģinājušas pieglaust galvu viņa plecam, jo tas bija mīksts kā no vates. Gados jaunākās muzeja apmeklētājas izmantoja iespēju nofotografēties ar Čārlza dēliem.
Bijušais premjers Tonijs Blērs stāvēja atstatu no tribīnes, un viņa vietu tajā varēja ieņemt jebkurš no ekskursantiem.
Ar Hitleru un citu diktatoru figūrām fotografēties gribētāju gan bija visai maz.
Kas viņa ir — Tiso kundze?
Internetā lasām, ka Francijas pilsētā Strasbūrā 1761. gada 1. decembrī pasaulē nāca Marija Grosholca. Viņas vecāku dzimtene bija Šveice, tēvs Johans Žozefs izgatavoja gravīras, māte bija kalpone. Marijas nākšana pasaulē citā gadu desmitā varētu izvērsties par pamatīgu ģimenes skandālu, jo meitenīte piedzima laikā, kad viņas tēvs bija iesaukts obligātajā militārajā dienestā saistībā ar Septiņgadu karu. Johans Žozefs no kara neatgriezās. Māte apprecējās otrreiz, taču drīz vien nomira arī otrais vīrs. Tolaik viņa strādāja par ekonomi pie Filipa Kirtē — ārsta, kurš nodarbojās ar ģipša un vaska masku izgatavošanu. Trešajām laulībām atraitne nebija gatava un kļuva par Kirtē civilsievu. No Strasbūras masku meistars ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Bernē, kur Marija pavadīja bērnību. Pēc tam viņi aizbrauca uz Parīzi, kur dakteris pameta novārtā ārsta praksi un pilnībā nodevās vaska skulptūru izgatavošanai.
Jau tajā laikā vaska skulptūru veidošanas rūpals bija pietiekami ievērojams, jo arī senie romieši no vaska pagatavoja pēcnāves maskas un turēja tās mājās. Viduslaiku Eiropā ar svēto vaska figūrām izdaiļoja dievnamus. Savukārt Kirtē kungs par pieņemamu cenu atdarināja pasūtītājus miniatūros vaska krūšutēlos. Skulptūras arī ietērpa mežģīnēs un svārkos.
Biļešu tirgotāja
Darbā iesaistījās arī mazā Marija, kura sākumā figūriņām darināja apģērbu, bet vēlāk palīdzēja veidot klientu skices. Bijušā anatoma figūriņas iemantoja aizvien lielāku popularitāti. Ienākumi no pasūtījumiem bija tik lieli, ka ģimene varēja īrēt māju prestižā Parīzes aristokrātu rajonā. 1771. gadā, kad nākamais Francijas karalis Ludvigs XVI laulājās ar Mariju Antuaneti, iedvesmas pārņemtais Filips Kirtē izveidoja no vaska jaunlaulāto portretus un izstādīja tos savā veikaliņā. Turpmākais pārspēja visas cerības — tauta pūļiem nāca paskatīties uz augstdzimušā pāra krūšutēliem. Tas pamudināja Kirtē kungu izveidot slavenu cilvēku figūru kolekciju, kas prasīja vairākus gadus rūpīga darba. 1776. gada vēlā rudenī visa Parīze bija izlīmēta ar afišām, kas vēstīja: “Apmeklējiet slavenā daktera Kirtē vaska teātri! Satriecoša izstāde! Visas figūras kā dzīvas: balle Versaļā, Kleopatras nāve. Daudzas slavenas personas visā augumā — Orleānas hercogs, ministrs Fulona kungs, filozofs Ruso, dzejnieks Moljērs un daudzi citi.” Notiekošajā bija iesaistīta arī Marija — viņa pārdeva biļetes.
(Nobeigums nākamajā numurā.
