Jaunjelgavietei Lidijai Jankovičai šonedēļ skaista dzīves jubileja — 80 gadu. Viņa Jaunjelgavā dzīvo kopš bērnības, te dibināta ģimene, un te ir viņas dzimtas saknes.
Jaunjelgavietei Lidijai Jankovičai šonedēļ skaista dzīves jubileja — 80 gadu. Viņa Jaunjelgavā dzīvo kopš bērnības, te dibināta ģimene, un te ir viņas dzimtas saknes. Gadi Lidijas kundzi ir saudzējuši, viņa ir dzīvespriecīga un ļoti darbīga. Tas tāpēc, ka viņai gaišs dzīves skatījums un gaiša dvēsele.
Jaunjelgaviete kopš bērnības
Lidijas kundzes dzimtā puse ir Ērberģe, kur vecāki pirmskara gados bija “Stūru” saimniecības rentnieki. Lidijai bija vecākais brālis Jānis un jaunākais — Arvīds. 1938. gadā ģimene pārcēlās uz Jaunjelgavu, un, vecākiem pie Vestermaņa dzirnavām bija sava tējnīca.
Tajā mazā meitene centās palīdzēt mātei un tēvam, kā pati atceras — “maisījās visiem pa kājām”. Viņai patika būt cilvēkos, vērot viņu uzvedību un mācīties dažādas dzīves gudrības. Jaunjelgavā toreiz dzīvoja daudz ebreju, kurus kara laikā iznīcināja… Lidijas kundze vēl tagad dažus no viņiem atceras.
Vīrs palutina
Pēc kara Lidija strādāja Sērenes kolhozā, un kādā ballē Jaunjelgavas kultūras namā viņa iepazinās ar savu nākamo vīru Robertu. Viņš bija no Krapes, labs mūrniekmeistars un krāsotājs. Drīz viņi apprecējās, un ģimenē piedzima dēls Aivars, viņš tagad dzīvo Skrīveros, un meita Sarmīte. Viņa ir skolotāja un dzīvo Jaunjelgavā. Lidijas kundzei ir arī četri mīļi mazbērni, bet Roberts jau daudzus gadus ir mūžībā.
— Dzīvojām labi un bērnus stingri audzinājām. Nekad viņi neblandījās apkārt, jo vakarā laikus vajadzēja būt mājās. Viņi labi mācījās, un mums nekādu problēmu ar bērniem nebija. Piecpadsmit gadu nestrādāju, audzināju bērnus, un vīrs viens pats uzturēja ģimeni. Kad paliku viena, tad tikai tā pa īstam varēju novērtēt meitas un dēla mīlestību, — saka Lidijas kundze.
Mazbērnu mīlestības “ielenkumā”
Tagad labo vecmāmiņu allaž apciemo un par viņu rūpējas mazbērni Līga, Lienīte, Ieviņa un Andris. Nupat Sarmītes meitas Lienīte un Ieviņa devās uz Īriju, bet pirms aizbraukšanas savu mīļo omīti “cieši, cieši samīļoja”. Sarmīte ar vīru arī bieži ir māmuļas dzīvoklī, bet dēls ar vedeklu no Skrīveriem pārbrauc pāri Daugavai. Bērni mātei arī katru dienu piezvana. Viņi aicina māti dzīvot pie sevis, bet Lidijas kundze vislabāk jūtas dzīvoklī, kur daudzi gadi nodzīvoti.
Māja, kurā viņa dzīvo, pieder saimniecei, kura mīt Rīgā. Lidijas kundze ir mājas vecākā un rūpējas, lai laikus savāktu īres naudu, sazinās ar saimnieci, ja īrniekiem ir kādas vajadzības. Viņai patīk arī parunāties ar kaimiņu bērniem, kuriem var pastāstīt ko interesantu, kā arī dot padomu, ja pusaudžiem rodas kādas problēmas.
Audzē puķes un ada
Nu jau daudzus gadus, esot pensijā, Lidijas kundze ne tikai tiek galā ar savu sakņu un puķudārzu, bet arī “apada” bērnus un mazbērnus. Tagad gan viņas darbiņi salikti vairākos koferos, jo rakstainie vilnas dzijas cimdi un zeķes jaunajiem vairs neesot vajadzīgi. Taču vecmāmiņa Lidija gaida, kad tie tomēr atkal noderēs, jo tajos ielikts tik daudz sirds dāsnuma un izdomas, ka adījumi aukstajās dienās viņas tuviniekus ne tikai sasildīs, bet arī liks atcerēties mīļo adītāju…
Lidijas kundzes dārzs grimst ziedos, un sevišķi mīļas viņai ir lilijas. — Esmu dzimusi liliju ziedēšanas laikā, varbūt tieši tāpēc man šīs puķes patīk vislabāk, — saka jubilāre.
