Balto liliju Latvijā sauc arī par baznīcas un madonnas liliju, bet tās latīniskais nosaukums ir ‘Lilium candidum’.
Balto liliju Latvijā sauc arī par baznīcas un madonnas liliju, bet tās latīniskais nosaukums ir “Lilium candidum”. Tā ir vissenāk pazīstamā kultivēto liliju suga ar nelieliem, tīri baltiem ziediem, kuri saldi smaržo. Latvijā tā uzzied jūlija pirmajā pusē.
Tutanhamona dinastijas laikā ēģiptieši smaržām pievērsa lielu uzmanību, īpaši viņiem patika baltās lilijas aromāts. Tādēļ to audzēja lielās plantācijās. Luvras muzejā glabājas fragments no sienu dekorējumiem, kas rāda, kā ēģiptieši vāc liliju ražu. Vai nu tolaik ēģiptieši bija ļoti maza auguma, vai arī faraona dārzniekiem bija izdevies izaudzēt neticami krāšņas lilijas, jo reti kad baltā lilija sasniedz 1,5 metru augstumu. Droši vien jau arī tajos laikos bija savi “pikaso”.
Ķīnas hieroglifos lilija eksistē kā brīvības un cerības, bet Ēģiptē — kā dzīvības un augšāmcelšanās simbols. Persieši (tagadējā Irāna) savu galvaspilsētu nosauca par “Suzu” — “Liliju pilsētu”, un tās ģerbonī bija lilijas zieds. Arī Francijas karogu un ģerboni rotā trīs lilijas.
Latvijas dārzos baltās lilijas aug jau izsenis, bet ik gadu to paliek arvien mazāk. Iemesli: baltā lilija lēni vairojas, jo neražo piesakņu vairsīpoliņus, Latvijas klimatiskajos apstākļos tā neražo arī sēklas, augs ir ļoti uzņēmīgs pret pelēko puvi un vīrusslimībām, bieži vien audzētāji neievēro pareizu agrotehniku, jo baltā lilija mīl kaļķainu augsni, atklātu saulainu vietu. Tās sīpolus nedrīkst stādīt dziļāk par 2—3 centimetriem zem augsnes virskārtas, un sīpola “deguns” var pat rēgoties virs zemes.
Šīs lilijas jāpārstāda agri, tiklīdz sāk dzeltēt lapas, jo to dzīves ritms joprojām saskaņots ar dzimtenes — Vidusjūras zemju — klimatu, kad pēc sausās vasaras rudens lieti atmodina liliju jaunam veģetācijas posmam. Latvijā pārstādīšanas laiks ir augustā, bieži vien tā sākumā. Pārstādīšanu nedrīkst atlikt, līdz sāk jau veidoties apakšējo lapu rozete, kura pārziemo. Baltā lilija necieš biežu pārstādīšanu, bet tur, kur tā labi ieaugusi, var turpināt veģetāciju daudzus gadus.
Jānis Vasarietis, Staburagā
