Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Draudzība” Aizkrauklē, Draudzības krastmalā 3, likvidāciju.
Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Draudzība” Aizkrauklē, Draudzības krastmalā 3, likvidāciju. “Staburags” vēlējās noskaidrot, kāpēc pieņemts šāds lēmums, jo sabiedrības darbošanās sākumā bija ļoti daudzsološa.
Pirms astoņiem gadiem pensionārs Nikolajs Grīnvalds ierosināja veidot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību un pārņemt deviņstāvu māju ar 45 dzīvokļiem savā apsaimniekošanā. Nikolajs Grīnvalds arī pats ir šīs mājas iedzīvotājs. Kooperatīvā iestājās 29 dzīvokļu saimnieki, ievēlēja valdi un par tās priekšsēdētāju apstiprināja Grīnvalda kungu.
Šādam risinājumam bija arī pretinieki, taču tikai viena dzīvokļa saimniece konsekventi visus šos gadus par apsaimniekošanu maksāja uzņēmumam “Lauma A”, kurš rūpējas par visām pārējām mājām Aizkrauklē. Citi īrnieki, neatkarīgi no tā, vai viņi bija kooperatīva biedri vai nē, par apsaimniekošanu maksāja “Draudzībai”.
No sliktākās par labāko
Šī sabiedrība bija pirmā Aizkrauklē un pat Latvijā, skatīties, kā darbojas šāds ēkas apsaimniekošanas modelis, brauca arī ārzemnieki.
Nikolajs Grīnvalds stāsta:
— Kad pārņēmām šo māju, tā bija viena no sliktākajām deviņstāvu mājām, nu tā ir labākā. Salabojām jumtu, liftu, pagrabā ierīkojām drenāžu, izremontējām kāpņutelpas ieeju un pašu kāpņutelpu, tādas ārdurvis kā mūsu mājā nav nevienā citā. Veicām arī citus darbus. Pie mums brauca speciālisti no Zviedrijas, Dānijas, Holandes, mūsu sabiedrība prezentēta Eiropas Komisijā, par to saņēmām atzinību. Pats esmu lasījis lekcijas semināros par māju apsaimniekošanu. Mūsu sabiedrība bija viena no stiprākajām organizācijām Latvijā.
Aiziet nav žēl
— Taču nu ir pienācis laiks, kad jāsaka — vairs nespēju šo darbu veikt. Man ir 84 gadi, esmu otrās grupas invalīds, vairs nav spēka cīnīties par šo organizāciju. Neatradu arī nevienu, kurš būtu ar mieru pārņemt sabiedrības vadību, tāpēc februāra sākumā sasaucām kooperatīva biedru kopsapulci un nolēmām organizāciju likvidēt.
Šāda lēmuma pamatā nav finansiālas problēmas, jo par apsaimniekošanu maksāja visi iedzīvotāji un ar iegūtajiem līdzekļiem māju uzturēt varēja. Visu izšķīra cilvēciskais faktors — mans vecums, veselības problēmas, kā arī mājas iedzīvotāju strīdi, kuri pēdējā laikā sākās izlietoto līdzekļu un mājas apsaimniekošanas dēļ. Vienīgais, ko šo astoņu gadu laikā esmu ieguvis, ir ienaidnieki, un pēc 34 šajā mājā nodzīvotajiem gadiem man pat vairs nav žēl to pamest.
Viens visu paveikt nevar
Galvenais strīdu iemesls bija mājas iedzīvotāju neinformētība. Viņi pārmet Grīnvalda kungam vienpersonisku darbību, to, ka netika ievēroti sabiedrības statūti, ka valde un revīzijas komisija praktiski nedarbojās, nenotika kopsapulces.
Draudzības krastmalas 3. nama iedzīvotājs Leons Geikins stāsta:
— Jau pašā sākumā biju pret šo ideju veidot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību. Viens cilvēks bez speciālās izglītības nevar visu paveikt. Apsaimniekojot tikai vienu māju, lielākā daļa ienākumu tiek tērēta administratīvajiem izdevumiem. Mūsu gadījumā tā bija viena trešā daļa no kopējās iekasētās apsaimniekošanas maksas mēnesī. Lai tāds kooperatīvs varētu sekmīgi darboties, tam jābūt daudz lielākam. Tad var algot speciālistus, kuri profesionāli tiktu galā ar daudzām tehniskām lietām.
“Ja gribēja izgāzt ideju, mēs to izdarījām”
Geikina kungs uzskata — vislielākā kļūda ir tā, ka likums šādiem kooperatīviem neprasa nevienu speciālistu atbilstību apliecinošu dokumentu. Dibinot kooperatīvu, nevajag arī ekonomiskos aprēķinus par šādas organizācijas dzīvotspēju. Ne valsts, ne pašvaldība neko nekontrolē. Grīnvalda kungs gan skaidroja, ka kooperatīvam regulāri jāsniedz pārskati par saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestam, un tas arī ir darīts. Taču citas kontroles tiešām nav.
Geikina kungs piebilst: “Redzu, cik daudz “Lauma A” pēdējos gados paveikusi citās daudzdzīvokļu mājās Aizkrauklē, bet mūsu mājā nekas nenotiek, tāpēc iedzīvotāji jau kādu laiku runāja, ka vajadzētu atgriezties pie “Laumas A”. Apsaimniekošanas maksa ir tāda pati, tāpēc, mainot mājas saimnieku, mēs neko nezaudējam, tikai iegūstam. Iedzīvotāju sapulci sabiedrības valdes priekšsēdētājam lūdzām sasaukt jau kopš pagājušā gada, jo beidzot gribējām zināt, kā izlietota iemaksātā nauda un kādi darbi mājā veikti. Tā kā “Draudzība” to nedarīja, lūdzām palīdzību domē. Uzskatu, ja kāds gribēja “izgāzt” dzīvokļu īpašnieku kooperatīva ideju, mēs to veiksmīgi izdarījām.”
Lūdz domes palīdzību
Vēstulē Aizkraukles novada domei mājas iedzīvotāji lūdz palīdzēt noskaidrot, kā izlietota apsaimniekošanas maksa, jo dzīvokļu īpašnieku kooperatīva valdes priekšsēdētājs viņiem par to nestāsta. Savukārt vēstuli ar lūgumu pārņemt ēku savā apsaimniekošanā iedzīvotāji nosūtīja namu apsaimniekošanas uzņēmumam “Lauma A”. Pēc šīs sūdzības Aizkraukles novada dome un “Lauma A” sasauca šīs mājas iedzīvotāju sapulci. Tajā piedalījās 23 mājas iedzīvotāji, Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs, “Laumas A” direktore Ludmila Beināre un arī likvidējamās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Nikolajs Grīnvalds.
Sapulces vadītājs Leons Geikins Grīnvalda kungam lūdza skaidrojumu par ieņēmumiem, izdevumiem un to mērķtiecīgumu 2004. gadā. Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs sapulces vadītājam pasniedza papīra lapu ar pāris uzrakstītiem skaitļiem. Sarunā “Staburaga” redakcijā Grīnvalda kungs gan apgalvoja, ka ikvienu izdoto latu var apliecināt ar dokumentiem, kuri šobrīd iesniegti Aizkraukles novada domē. Tos izskata, lai varētu sagatavot atbildi iedzīvotājiem.
Atgriežas pie “Laumas A”
Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs pēc iedzīvotāju sapulces “Staburagam” atzina, ka šis gadījums viņu nepatīkami pārsteidzis. Informācijas trūkums iedzīvotājos radījis nepamatotas aizdomas par savtīgiem nolūkiem. Tāpēc arī rakstīta sūdzība domei un saukta sapulce, pieprasot pārskatu par paveikto. “Manuprāt, dibinot kooperatīvo sabiedrību, cilvēkos valdīja pārāk liela eiforija, taču notikušais liecina, ka iecere diemžēl nav izdevusies,” piebilst Zēberga kungs.
Sapulcē nolemts turpmāk sadarboties ar “Laumu A”, un no 1. aprīļa māju Draudzības krastmalā 3 apsaimnieko šis uzņēmums. Tā direktore Ludmila Beināre stāsta, ka “Draudzības” valdes priekšsēdētājs jau kopš februāra lūdz pārņemt māju, taču “Laumas” vadības prasība bija sasaukt iedzīvotāju sapulci, jo viņiem sakāms noteicošais vārds lēmuma pieņemšanā.
Piedāvā koplīgumu
Beināres kundze piebilst, ka uzņēmuma speciālisti pārbaudīs, kādā situācijā ir māja un tās komunikācijas. Viņa uzskata, ka par 4,5 tūkstošiem latu (gadā iekasētā apsaimniekošanas maksa) ēku uzturēt var, ja vien visi iedzīvotāji godīgi maksā. Šīs mājas iemītnieki ir pierādījuši, ka tas iespējams, jo parādnieku taču nebija.
Ludmila Beināre stāsta:
— Katrai mājai pilsētā piedāvājam slēgt ar mūsu uzņēmumu koplīgumu. Tas paredz, ka apsaimniekošanas maksas izlietojuma noteicēji ir mājas iedzīvotāji. Lai arī iekasētā nauda nonāk “Laumas” kontā, ir zināms, cik katras konkrētās mājas iedzīvotāji samaksā. Atņemot no šīs summas obligātos ikmēneša maksājumus, ir zināms atlikums. Mājas iedzīvotāji savā sapulcē ir tiesīgi lemt, kā šo naudu tērēt. Tā kā neviena māja pilsētā nav avārijas situācijā, iedzīvotāji var lūgt remontēt kāpņutelpas, ielikt jaunas ārdurvis, kodu atslēgas un citas lietas. Vērienīgākiem darbiem gan jāveido lielāks naudas uzkrājums. Koplīgums jau noslēgts ar 11 mājām, tādu piedāvājām arī Draudzības krastmalas 3. nama iedzīvotājiem, un viņi šo ideju atbalstīja.
