Redakcijā vērsās aizkraukliete Elza Kalēja, viņa ir sašutusi par likumiem, valdību, policistiem, glābējiem.
Redakcijā vērsās aizkraukliete Elza Kalēja, viņa ir sašutusi par likumiem, valdību, policistiem, glābējiem. Elzas kundze pastāstīja:
— Pēc kopīgas sēņošanas un pavakariņošanas sestdien atvadījos no savas labākās draudzenes. Esam vienas, tāpēc viena otru pieskatām un tiekamies katru dienu. Svētdien netikāmies, tādēļ mēģināju draudzenei zvanīt, bet viņas telefons klusēja. Pirmdien gāju apciemot, bet durvis neviens neatvēra. Ievēroju, ka viņas istabas logs ir vaļā, zvanīju vēl, klauvēju pie durvīm, bet nekas nenotika — tikai klusums. Sapratu, ka kaut kas nav labi.
Zvanīju policijai, lai brauc un uzlauž durvis. Policisti atbrauca, bet viņi drīkstot rīkoties tikai pēc trim dienām un durvis neuzlauza. Vēlāk zvanīju ugunsdzēsējiem. Viņi atbrauca, bet, lai iekļūtu pa atvērto logu, būtu jānozāģē koka zars. Ugunsdzēsēji to nedrīkstot darīt bez saskaņošanas ar uzņēmumu “LAUMA — A”, kas varētu notikt tikai nākamajā dienā. Lūdzos, lai uzlauž durvis, ka atbildību uzņemšos pati, diemžēl man atteica.
Beigās meklēju draudzenes radus Secē, kas bija ļoti laikietilpīgi. Durvis uzlauzām tikai tad, kad atbrauca viens no draudzenes piederīgajiem. Sievieti atradām guļam uz grīdas pie atvērta loga. Par laimi, viņa vēl nebija mirusi. Viņai konstatēja insultu. Nu draudzene smagi slima ir slimnīcā. Ārsti gandrīz necer, ka viņa izdzīvos.
Esmu sašutusi, ka likums ir svarīgāks par cilvēka dzīvību. Šādās situācijās visu izšķir laiks. Glābšanu varēja sākt daudz ātrāk, bet diemžēl tā nenotika. Cik vērta ir cilvēka dzīvība? Viena koka zara vērtībā? Policistu novilcinātu dienu vērtībā? Kam īsti kalpo likums, ja mata galā ir cilvēka dzīvība?
