Taupības nolūkos Repšes valdība ķērusies pie visai neparastiem paņēmieniem, solot samazināt nevis birokrātisko aparātu, bet gan kontroles dienestos strādājošo skaitu.
Taupības nolūkos Repšes valdība ķērusies pie visai neparastiem paņēmieniem, solot samazināt nevis birokrātisko aparātu, bet gan kontroles dienestos strādājošo skaitu.
Tā, piemēram, vides ministrs Raimonds Vējonis paziņojis, ka reģionālajās vides pārvaldēs un nacionālajos parkos plānots atlaist 60 vides inspektoru jeb ceturto daļu šo speciālistu. Arī Iekšlietu ministrija grasās atbrīvot no darba 350 policistu, no kuriem 112 strādā ceļu policijā. Naudas izteiksmē ieguvums gan nešķiet pārāk liels un vairāk līdzinās mēģinājumam ar smilgu aizbāzt šķūņa durvis.
Savukārt zaudējums nav mērāms naudā, bet daudz vērtīgākās vienībās. Piemēram, cilvēku dzīvībās vai izpostītā dabā.
Ja pārspīlētā taupība stāsies spēkā, tās sekas izjutīsim visai drīz. Jau tagad sūdzamies, ka uz ūdeņiem trūkst inspektoru, kuri aizturētu maluzvejniekus. Uz ceļiem nepietiek policistu, kuri pienācīgi sodītu braucējus, kas traucas neprātīgā ātrumā, brauc dzērumā vai narkotisko vielu apdullināti. Kurnam, ka līdz ceļu policijas atbraukšanai uz notikuma vietu jāgaida reizēm pat stundām. Bail iedomāties, kas notiks, ja vēl vairāk samazināsies to cilvēku skaits, kuri gādā par mūsu drošību, par mūsu visu bagātību.
Gan maluzvejniekus, gan citus likumpārkāpējus gaida zelta laiki — to atzīst arī ministriju ierēdņi, taču paši lietas labā pat nedomā kaut ko darīt. Viņiem vieglāk šķiet atlaist reālos darba darītājus, nevis atrast kādu patiesi lieku un nevajadzīgu sfēru, no kuras uz laiku varētu atteikties. Ietaupīt taču arī var, nepērkot katru gadu jaunu datorus, ekskluzīvas automašīnas, kaudzēm kancelejas preču, kuras ministriju garajos gaiteņos pazūd gluži kā Bermundu trijstūrī. Vēl neviena no ministrijām nav nākusi klajā ar priekšlikumu samazināt algas kancelejas darbiniekiem, atlaist tos, kuri tik vien kā sēž kabinetos un raksta atskaites par atskaitēm.
Diemžēl pie mums kļuvis teju par tradīciju vispirms nesaprātīgi rīkoties, bet pēc tam sūkstīties, ka dzīve grūta, ka visapkārt blēži un krāpnieki, bandīti un sazin vēl kas.
