Izdevīgi, taču nedroši ir sūtīt naudu pa pastu.
Izdevīgi, taču nedroši ir sūtīt naudu pa pastu. Pasta vadība gan neiesaka sūtīt naudu aploksnē un arī neuzņemas atbildību par to, ja kaut kas pazūd. Labs veids, kā tādu noteikumu aizsegā iztukšot aploksnes un vēlāk oficiāli paziņot, ka sūtījums saņemts bojāts.
Kāda zēna tēvs, kurš patlaban strādā ārzemēs, nolēma dēlam dzimšanas dienā nosūtīt naudu, lai bērns pats iegādājas sev dāvanu. Neko sliktu neparedzēdams, ielicis naudu apsveikuma kartītē, aizlīmējis, ievietojis aploksnē un pa pastu sūtījis uz Latviju. Pēc kāda laika adresāts saņēmis vēstuli, iesaiņotu polietilēnā, ar zīmogu “Sūtījums saņemts bojāts”. Aploksne vienā locījuma vietā glīti ar nazi atgriezta, apsveikuma kartīte atvērta, un nauda pazudusi.
Zēns juties ļoti apbēdināts, kad māte parādījusi, ko ģimene saņēmusi. Ja vēstule būtu saņurcīta, ieplēsta vai citādi nejauši bojāta, nekādas aizdomas nerastos, taču tā bijusi glīti atgriezta. Zīmogs, ka sūtījums saņemts bojāts, uzspiests Latvijā. Sieviete apzagta tā, ka pat nevar nevienam sūdzēties. Viss it kā ir likumīgi. Paši vainīgi — lai neliek aploksnē, bet sūta ar pārvedumu.
Ļoti bieži uzzinām par jauniem pasta pakalpojumiem, rūpēm par klientiem, taču no tādiem nepatīkamiem pārsteigumiem nekas pasargāt nespēj. Vēl nesen “Vakara Ziņas” rakstīja par kādu pasta darbinieci, kura dīvainā kārtā visu laiku laimēja loterijās. Cilvēkiem radās aizdomas, ka viņa atver aploksnes un citu krātās etiķetes vai citu atribūtiku izņem un nosūta savā vārdā.
Vienmēr būs negodīgi cilvēki, kuru dēļ cietīs citi. Tāpēc, lai tādiem afēristiem nebūtu iespēja krāpt un zagt, jāizvēlas drošāki ceļi. Nauda nav papīra gabals, un to nesūta vēstulēm domātā veidā. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā daudz citu drošāku iespēju, kuras monopolistam “Latvijas pastam” nav “pa zobam”.
