Lai novērstu nevērīgu un bezatbildīgu izturēšanos pret mājas (istabas) dzīvniekiem, kā arī nodrošinātu šo dzīvnieku aizsardzību, Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus vairākos normatīvajos aktos.
Lai novērstu nevērīgu un bezatbildīgu izturēšanos pret mājas (istabas) dzīvniekiem, kā arī nodrošinātu šo dzīvnieku aizsardzību, Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus vairākos normatīvajos aktos.
Turēt var jebkuru dzīvo radību
Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem mājdzīvnieki var būt ne tikai tradicionālajā izpratnē suņi un kaķi, bet jebkura dzīva radība, ko savā īpašumā ieguvis cilvēks un tur kā mīļdzīvnieku. Sākot no jūras koraļļa, kas rotā akvāriju, un beidzot ar eksotiskiem dzīvniekiem, kurus no tālām zemēm atved netradicionālu dzīvnieku īpašnieki.
Iegūstot savā īpašumā kādu dzīvnieciņu mājās turēšanai, būs jāizpilda dzīvnieka izcelsmi apliecinošs dokuments, kurā nākamajam dzīvnieka īpašniekam jānorāda veids, kādā dzīvnieks iegūts — nopirkts, dāvināts vai pieklīdis, kā arī viņa turēšanas prasības. Dokumenta veidlapas būs pašvaldībās, Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajās struktūrvienībās, jebkurā zooveikalā vai dzīvnieku tirdzniecības vietā. Ar šī dokumenta izpildīšanas brīdi dzīvnieka īpašnieks būs juridiski atbildīgs par savu mīluli.
Pase seskiem
Veidlapa par dzīvnieka izcelsmi būs jāizpilda arī gadījumā, ja dzīvnieks uz laiku uzticēts kādai citai personai, kas nav dzīvnieka īpašnieks, piemēram, vasaru aizvedot mīļdzīvnieku uz laukiem. Savukārt suņiem, kaķiem un Eiropā ļoti populārajiem istabas seskiem būs vajadzīga pase saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem. Tādējādi tiks nodrošināta juridiskā atbildība par īpašumā esošo mājdzīvnieku, līdz ar to par šī dzīvnieka turēšanas apstākļiem vai dzīvnieka nodarījumiem, ja viņš radījis kaitējumu cita īpašumam.
Mājdzīvnieka pase vai dzīvnieka izcelsmi apliecinošs dokuments būs obligāti jāuzrāda veterinārajam inspektoram vai veterinārārstam, kā arī šim dokumentam jābūt līdzi, dzīvnieku transportējot.
Suņi vienā reģistrā
Valsts ciltsdarba datu apstrādes centrs (VCIDAC) šobrīd veido vienoto valsts suņu reģistru, kurā apkopos visu nepieciešamo informāciju par suņiem, nodrošinot iespēju atrast pazudušu suni, kā arī saukt pie atbildības suņa īpašnieku.
Ja pagasta pašvaldībā vai PVD teritoriālajā pārvaldē saņem sūdzības par to, ka dzīvnieku tur sliktos apstākļos, veterinārais inspektors būs tiesīgs ierasties pārbaudīt dzīvnieka turēšanas apstākļus. Šīs tiesības noteiktas Veterinārmedicīnas likumā, kas jau stājies spēkā. Veterinārais inspektors pieņems lēmumu par tālāko rīcību — konfiscēt dzīvnieku vai tikai piemērot naudassodu. Savukārt īpaša komisija pieņems lēmumu par turpmākajiem suņa turēšanas nosacījumiem. Tas paredzēts MK noteikumu projektā “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to”. Noteikumos norādīta arī kārtība, kādā izskatīs iedzīvotāju sūdzības par suņa nodarītajiem kaitējumiem.
Sava kapsēta
Līdz šim pašvaldībām likumā bija noteikts nodrošināt klaiņojošo suņu un kaķu izķeršanu, pārējās dzīvnieku sugas nepieminot. Dzīvnieka liktenis pēc noķeršanas bija privāto dzīvnieku patversmju darbinieku ziņā vai arī dzīvnieku likvidēja. Lai risinātu šo situāciju, Zemkopības ministrija valdībai izteikusi priekšlikumu veidot pašvaldībās dzīvnieku patversmes, kurās noķertajiem klaiņojošajiem un konfiscētajiem iemītniekiem būtu nodrošinātas visas dzīvībai nepieciešamās prasības — uzturs, veterinārā aprūpe, iespēja atrast jaunu saimnieku utt. Paredzēts, ka pie šīm dzīvnieku patversmēm būs ierīkota arī mājdzīvnieku kapsēta. Tajā savu no dzīves aizgājušo mīluli varētu apglabāt jebkura privātpersona, kā arī apglabātu patversmē mirušos vai eitanizētos (iemidzinātos) dzīvniekus.
Darbosies no 1. janvāra
Prasības dzīvnieku labturībai un aizsardzībai iestrādātas Medību, Dzīvnieku aizsardzības, Veterinārmedicīnas likumā, kā arī likumā “Par pašvaldībām”. Izstrādāti arī vairāki Ministru kabineta noteikumi.
Šos normatīvos aktus drīzumā akceptēs, bet tie stāsies spēkā 2005. gada 1. janvārī.
(Sagatavots pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas)
