Pēc vairāk nekā 15 gadu ilgušiem neveiksmīgiem mēģinājumiem ieviest Latvijā tā dēvētās nulles deklarācijas 11. Saeimai pērn izdevies pieņemt Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb tā saucamo nulles deklarācijas likumu. Šobrīd šis likums jau ir stājies spēkā, un iedzīvotājiem jau gadumijā vajadzēja fiksēt savu mantisko stāvokli un konstatēt — būs vai nebūs viņam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarācija šīgada pavasarī.
Mērķauditorija
Kam tad ir jāiesniedz deklarācijas? Kā atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka, Latvijā tādu iedzīvotāju (gan rezidentu, gan arī nerezidentu), uz kuriem šāda deklarēšanās neattiecas, ir vairāk nekā to, kuriem līdz ar jauno likumu nu ir jauns pienākums.
Deklarējamā manta atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai ir: nekustamais īpašums, kas ir ārvalstīs, nekustamais īpašums Latvijā, kas nav ierakstīts Zemesgrāmatā un kura vērtība pārsniedz 10 tūkstošu latu, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļi, kas reģistrēti ārvalstīs, kapitāla daļas (akcijas, pajas u. c.) Latvijā, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošu latu, kapitāla daļas ārvalstīs, finanšu instrumenti (parāda vērtspapīri, ieguldījumu fondu apliecības, pārvedami vērtspapīri) Latvijā, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošu latu, finanšu instrumenti ārvalstīs, naudas uzkrājumi, kuru kopsumma pārsniedz 10 tūkstošu latu.
Par deklarējamo mantu uzskatāms arī: privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas kapitāls (Latvijā un ārvalstīs), ja kopsumma pārsniedz 10 tūkstošu latu, neatmaksātie aizņēmumi un citas parādsaistības (Latvijā un ārvalstīs), ja neatmaksātā daļa pārsniedz 10 tūkstošu latu, neatgūtie aizdevumi un citi prasījumi (Latvijā un ārvalstīs), ja neatgūtā daļa pārsniedz 10 tūkstošu latu, iepriekš nenorādīta īpašuma vērtība pēc personas ieskatiem (antikvāri, mākslas un/vai kolekcijas priekšmeti, dārgmetāli u. c.), ja to vērtība pārsniedz 10 tūkstošu latu, par kapitāla daļām vai finanšu instrumentiem, kas pieder vai nodoti pārvaldīšanai citai personai, no kuriem deklarācijas iesniedzējs ir patiesais labuma guvējs un to kopsumma pārsniedz 10 tūkstošu latu.
Parādi ir svarīgāki
Attiecībā uz nekustamo īpašumu gan jānosauc kāda būtiska nianse. Kā redzams, deklarēt ir nepieciešams noteiktas parādsaistības, taču nav jādeklarē nekustamais īpašums, kas jau ir reģistrēts Zemesgrāmatā. Līdz ar to var rasties jautājums — vai ir jādeklarē aizdevu-
mi, kas ir ņemti nekustamā īpašuma iegādei un pārsniedz 10 tūkstošu latu? J. Stinka skaidro — jā, šādos gadījumos deklarēšana ir jāveic par spīti tam, ka visi īpašumi, kuru iegādei ir ņemti hipotekārie kredīti, ir reģistrēti Zemesgrāmatā.
Saistībā ar nekustamo īpašumu deklarēšanu ir vēl kāda interesanta nianse — nulles deklarācijas ieviešana nodrošināja Zemesgrāmatu nodaļām pagājušā gada nogalē spraigu darbu cēlienu. Proti, izrādījās, ka pietiekami daudz Zemesgrāmatā nereģistrēto īpašumu ir tepat, Latvijā, un to īpašnieki centās vēl steigā tos reģistrēt, tā panākot, ka viņiem nevajag iesniegt deklarācijas VID. Tiem, kuri vēl aizvadītajā gadā to nepaspēja izdarīt, šobrīd jau ir par vēlu doties uz Zemesgrāmatu, jo mantiskās fiksēšanas brīdis bija pusnaktī no 2011. gada 31. decembra uz 2012. gada 1. janvāri. Savukārt deklarēšanās process būs jāveic laikā no šīgada 1. marta līdz
1. jūnijam. Ir daudz dažādu īpašumu, kurus deklarēt nav nepieciešams. Deklarēšanu neveikt ir tiesības personai, kurai pieder tikai tāds īpašums, kas reģistrēts: Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā, kā arī Integrētajā Latvijas kuģu datubāzē.
Runājot par skaidras naudas deklarēšanu, Finanšu ministrija uzsver: skaidrās naudas daļa, kas pārsniedz 10 tūkstošu latu, deklarācijas iesniedzējiem būs konkrētā datumā jāieskaita savos kontos. Nauda kontā būs jāieskaita arī amatpersonām, taču lielāka daļa — summa, kas pārsniedz četrus tūkstošus latu. Kārtību un datumu gan Ministru kabinets vēl tikai noteiks, tas ir jāizdara līdz šīgada 1. februārim. Jaunais likums paredz, ka naudu ir nepieciešams ieskaitīt bankas kontā visiem vienā laikā, lai novērstu situācijas, ka tiek deklarēti neesoši līdzekļi vai arī viens un tas pats naudas uzkrājums tiek deklarēts vairākas reizes dažādās deklarācijās. Šī norma likumā ir iekļauta, ņemot vērā, ka bezskaidras naudas darījumos ir mazāka iespēja veikt krāpnieciskus darījumus un izvairīties no nodokļu nomaksas un ir ierobežota iespēja legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tostarp arī tā saucamās aplokšņu algas. Darījumi skaidrā naudā ir grūti izsekojami, tāpēc bieži ir sastopami ēnu ekonomikas sektorā.
Piemēros atlaidi
Jaunais likums dod arī iespēju legalizēt savulaik gūtus ienākumus, kas ir bijuši apliekami ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), bet kas nav izdarīts. Runa ir par periodu no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim. Šādiem ienākumiem, deklarējot tos no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam, piemērojama samazināta IIN likme no nedeklarētā ienākumu apjoma — 15%. Ja persona nodeklarēs šādus ienākumus un samaksā 15% IIN, viņa būs izpildījusi nodokļu jomu reglamentējošās prasības. Ja cilvēkam ir bijuši ienākumi, kas gūti no iepriekš nereģistrētas saimnieciskās darbības vai runa ir par ienākumiem no saimnieciskās darbības, kas deklarēti daļēji (piemēram, nedeklarēti ienākumi no friziera, masiera, dzīvokļu remontēšanas pakalpojumu sniegšanas u. tml.), tad, deklarējot līdzekļus un samaksājot IIN, var ņemt vērā, ka VID summu neapliks ar nokavējuma procentiem, jo uzskatīs, ka nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz šiem ienākumiem būs izpildītas. Ja maksājamā nodokļa summa pārsniegs 1500 latu, persona maksājumu varēs veikt trīs vienādās daļās — līdz 16. jūnijam, 16. septembrim un 16. decembrim. Tiesa gan, jāņem vērā tas, ka personas atbildība par citu jomu reglamentējošo prasību izpildi saglabājas. Piemēram, ja cilvēks deklarēs ienākumus, kas gūti no narkotiku tirdzniecības, bet pēc tam policijas darbinieki atklās faktus, kas liecinās par noziedzīgu nodarījumu, vienalga, tiek ierosināts kriminālprocess vispārējā kārtībā.
Krāpšanos sodīs
Tīri cilvēcīgi var rasties jautājums: kas gan jāņem vērā, ja persona, kam ir jāveic deklarēšanās, to nolems tomēr nedarīt? Kā norāda
J. Stinka, šādos gadījumos jāapzinās, ka VID spēkos ir uzzināt tos datus, kas palikuši nenorādīti. Turklāt jāsaprot, ka tādējādi tiek veikts adminsitratīvais pārkāpums, un tas jau draud ar noteiktām finansiālām sankcijām. Arī sods tiks precizēts likumā, ko izstrādās valdība.
Prezidenta
šaubas
Lai gan Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinājis Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim un Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai viņš tomēr norādījis, ka, nenodrošinot VID ar pienācīgiem resursiem likuma izpildes nodrošināšanai, tas var pārvērsties par noziedzīgi iegūtu ienākumu legalizācijas instrumentu. Valsts prezidents uzsver: steigā tapušajā likumā nav ietverti svarīgākie priekšnoteikumi skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanai un iemaksāšanai banku kontos. Priekšnoteikumu izstrādi Saeima deleģējusi valdībai. “Ņemot vērā līdzšinējo argumentēto Satversmes tiesas nostāju vairākās lietās, Saeimai tomēr būtu jāatturas no likumā lemjamu jautājumu plašas deleģēšanas Ministru kabinetam. Laika trūkums un nespēja vienoties nav attaisnojošs kritērijs,” teikts vēstulē. Prezidents norādījis, ka pienākums deklarēšanas nolūkā iemaksāt skaidras naudas uzkrājumu bankās var nesasniegt savu mērķi un no šo nosacījumu ievērošanas, visticamāk, būs iespējams izvairīties.
