Bijušās aizkrauklietes Valentīnas Vdovinas aicinājums ir palīdzēt cilvēkiem. Lai pilnveidotu dziednieciskās spējas, viņa beigusi Hamburgas lietišķās astroloģijas institūtu Rīgā, iegūstot astroloģes diplomu.
Bijušās aizkrauklietes Valentīnas Vdovinas aicinājums ir palīdzēt cilvēkiem. Lai pilnveidotu dziednieciskās spējas, viņa beigusi Hamburgas lietišķās astroloģijas institūtu Rīgā, iegūstot astroloģes diplomu. Pagājušā gada nogalē viņa Rīgā atvērusi starptautisko Paracelza centru, kurā cilvēki var saņemt palīdzību sarežģītās dzīves situācijās un ielūkoties nākotnē.
Valentīna Vdovina iepriekš vairākus gadus strādāja Stučkas rajona izpildkomitejas plānu daļā. 1992. gada augustā viņu iecēla par Aizkraukles rajona sociālās un veselības aprūpes nodaļas vadītāju. Nostrādājusi šajā amatā septiņus gadus, viņa atzina, ka darbā, kurš saistīts tikai ar skaitļiem, nespētu atgriezties.
Nu jau četrus gadus Valentīna Vdovina dzīvo Rīgā. “Staburags” devās pie viņas, lai uzzinātu, kā Vdovinas kundzei klājas un ar ko viņa šobrīd nodarbojas.
No ministrijas uz astroloģijas centru
— Kāpēc kļuvāt par rīdzinieci?
— 1999. gadā man piedāvāja strādāt Labklājības ministrijā. Darba piedāvājumu pieņēmu, taču nostrādāju tikai dažus mēnešus, jo zināju, ka vēlos darīt pavisam ko citu. Kad uzaicināja strādāt Hamburgas lietišķās astroloģijas institūtā, kuru pati biju beigusi, piekritu.
Ja nebūtu darba ministrijā, vairākus mēnešus pavadot kabinetā ar datoru un papīru kalniem, varbūt mana pārliecība mainīt nodarbošanos nebūtu tik liela. Lai nokļūtu pie mērķa, nevar uzreiz pārlēkt desmit pakāpieniem, pie tā jānonāk soli pa solim.
Joprojām atpelna apbalvojumu
— Par labu darbu sociālajā sfērā saņēmāt Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi. Palīdzēt cilvēkiem ir jūsu sūtība?
— Uzskatu, ka joprojām atstrādāju šo apbalvojumu. Vienmēr cenšos saglabāt ar cilvēkiem labas attiecības, paturēt savā tuvumā tos, ar kuriem labi saprotos. Viņu loks ar gadiem paplašinās. Domāju, ka joprojām manī mājo sociālās darbinieces gars, jo, darbojoties arī savā centrā, domāju par dzīves pabērniem. Gribu noorganizēt apmācību invalīdiem.
— Ko darījāt institūtā?
— Biju bioenerģētikas pasniedzēja. Taču pagājušā gada pavasarī apjautu, ka atkal viens posms dzīvē ir noslēdzies un jāiet tālāk. Biju guvusi pieredzi un zināšanas, situācijas redzējumu, kādai jābūt manai nākotnei. Gribēju paveikt kaut ko, kas apmierinātu manas vēlmes. Sapratu, ka varu ko vairāk, tāpēc nolēmu izveidot pati savu centru.
Brauc arī no Aizkraukles
— Ar ko nodarbojas jūsu centrs?
— Organizējam apmācības, interesenti te var apgūt zināšanas astroloģijā, kosmoloģijā, bioenerģētikā, arī psiholoģijā un medicīnā. Lai palīdzētu cilvēkam, bieži vajadzīgas plašas zināšanas dažādās jomās. Pati vairāk organizēju un vadu centra darbu, lekcijas audzēkņiem lasu ļoti reti. Vienīgi tad, ja viņi to palūdz.
— Vai pie jums mācās interesenti arī no Aizkraukles?
— Jā, šogad divas sievietes saņems atestātu. Viņas būs diplomētas astroloģes, kuras varēs mācīt citus, palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar dažādām problēmām, veidot horoskopus.
Cilvēka dvēseles apmācība
— Vai apmācības centrā pielīdzināma augstākajai izglītībai?
— Latvijā šobrīd tāda veida apmācība ir interešu izglītības līmenī. Strādājam pēc pašvaldībā apstiprinātām programmām, taču apmācība ir ļoti nopietna. Pilnu programmu cilvēks apgūst trijos gados. Tā ir cilvēka dvēseles apmācība, sevis izzināšana.
Pie mums mācīties nāk cilvēki, kuri vēlas sakārtot dzīvi, tikt galā ar savām problēmām. Protams, ir arī tādi, kuriem nav nekādu problēmu. Viņus tas vienkārši interesē. Atraduši atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, viņi dodas prom.
Sūtība ielūkoties zvaigznēs
— Vai bez īpašām spējām izprast citus, kosmosa enerģijas un zvaigžņu ietekmi uz cilvēku var kļūt par astrologu?
— Parasti pie mums atnāk cilvēki, kuriem piemīt šādas spējas, jo ielūkoties cilvēku likteņos un lasīt zvaigznēs ir īpaša dāvana, tā ir sūtība. Bieži vien cilvēks pats neapjauš, ka viņam ir šīs spējas, tās atklājas, pētot viņa pagātni. Taču kaut kas zemapziņā viņu tomēr mudinājis izvēlēties tieši šo ceļu.
Ir cilvēki, kuri ļoti vēlas palīdzēt dziedinot, bet viņiem nav šo spēju. Tad var apgūt mālu vai aroma terapiju.
Pēc sarunas kļūst vieglāk
— Spējas dziedināt un ielūkoties dziļāk dvēselē pašas no sevis nerodas. Vai tās vienmēr iedzimst?
— Gandrīz visi kolēģi, ar kuriem esmu runājusi, šīs spējas saņēmuši mantojumā no senčiem, arī es. Manu māti varētu saukt par dziednieci. Savas spējas sāku apjaust pirms divdesmit gadiem, kad, sarunājoties ar cilvēkiem, īpaši izjutu viņu sāpes, pārdzīvojumus. Pēc sarunas labi palika gan viņiem, gan man. Cilvēki kļuva atvieglotāki, mierīgāki un veselāki.
Taču toreiz par šādām lietām skaļi nerunāja. Nebija iespējas arī mācīties un pilnveidoties. Nu jau savas spējas esmu attīstījusi tik tālu, ka varu cilvēkiem palīdzēt profesionāli.
Kad labāk ieņemt bērnu?
— Vai cilvēki nāk pie jums arī uz individuālajām konsultācijām?
— Protams, cilvēki lūdz padomu, kā rīkoties dažādās dzīves situācijās, kā atrisināt kādu sarežģītu problēmu, stāsta, kas viņus nomāc. Lūdz padomu, kad jāizvēlas, piemēram, saņēmuši darba piedāvājumu un nezina, ko iesākt.
Sievietes vēlas uzzināt, kad piemērotāks zvaigžņu stāvoklis bērna ieņemšanai, grūtnieces grib zināt, kāds būs bērniņš. Uzzinot, kāds viņš būs, kāda veidosies bērna dzīve, māmiņa par mazuli jau sāk domāt kā par konkrētu personību.
Ja cilvēka problēma ir ļoti sarežģīta un vienai to atrisināt nav pa spēkam, aicinu palīgā kolēģus — psihologu, ārstu, bioenerģētiķi. Mums ir ļoti laba komanda.
Palīdz izvēlēties nākotni
— Vai pareģojat arī nākotni?
— Jā, jo katra liktenis ir zvaigznēs ierakstīts. Ikviens cilvēks piedzimst ar savu uzdevumu un dzīves programmu, tikai bieži vien izvēlas nepareizo dzīves ceļu, un tas rada lielas problēmas. Tāpēc viņi nāk prasīt padomu mums.
— Vai neuzņematies pārāk lielu atbildību, pasakot cilvēka nākotni?
— Mēs nevienam konkrēti nesakām — ar tevi rīt notiks tas un tas. Piedāvājam izvēles iespējas, izskaidrojot, kas notiks, ja viņš dažādās dzīves situācijās rīkosies tā vai citādi. Viss atkarīgs no cilvēka izvēles. Ja tā būs pareiza, viņam veiksies.
15. gadsimta ārsts, filozofs, dabas pētnieks un astrologs Paracelzs ir teicis: “Lai zinātu savu nākotni, jāizprot pagātne un jāizanalizē tagadne.” Pēc šī moto arī strādājam. Bieži vien, analizējot pagātnes un tagadnes notikumus, cilvēks pats, bez mūsu palīdzības, saprot, ko kādreiz izdarījis nepareizi un kā rīkoties nākotnē, lai dzīve būtu veiksmīga.
Brīdina par slikto
— Kā sakāt cilvēkam, ja redzat, ka viņu gaida kas slikts?
— Iesaku pievērst lielāku uzmanību tam, kas var izraisīt kādu nelaimi. Riska dienā palikt mājās, atlikt visus darbus, atpūsties. Mums ir astroloģiskās programmas, kurās ievadām cilvēka datus, izveidojam horoskopu un nosakām, kuras klientam ir veiksmīgas, kuras neveiksmīgas dienas.
— Vai cilvēki pie jums atgriežas, pastāsta, kā veidojas viņu dzīve pēc konsultācijām?
— Parasti kontaktus ar klientiem uzturu ilgstoši. Nesen zvanīja viens puisis, kurš jau pāris gadu sirgst ar bezmiegu. Naktī guļ tikai trīs, četras stundas. Pirms dažām dienām bija atnācis uz centru, parunājāmies, izpētījām, ar ko viņš nodarbojas, kā veidojusies dzīve. Ieteicām, kas darāms. Viņš pastāstīja, ka pēc vizītes pie mums pirmo nakti normāli gulējis.
Vairāk atdod, vairāk saņem pretī
— Vai cilvēku problēmas jūs nenogurdina?
— Nē, tieši otrādi. Ja redzu, ka cilvēkam mans padoms palīdzējis, dzīve uzlabojusies, jūtu gandarījumu. Bieži cenšos daudzas lietas izskaidrot ar humoru, jo arī pozitīvas emocijas ir ļoti svarīgas. Negatīvo enerģiju pārstrādāju pozitīvajā. Jo vairāk atdodu cilvēkiem, jo vairāk saņemu pretī. Tas attiecas uz ikvienu cilvēku un darbu. Jo vairāk atdos, jo vairāk saņems atpakaļ — gan labo, gan ļauno.
Pēc kosmosa likumiem — tāds tādu pievelk. Ja domāsim, ka mums klājas slikti un visiem par to stāstīsim, tā arī būs, tāpēc ikvienā lietā un cilvēkā jācenšas saskatīt labo.
Darbs ir dzīvesveids
— Vai mājās spējat nedomāt par darbu?
— Necenšos nodalīt darbu un mājas, jo tas, ko es daru, kļuvis par dzīvesveidu. Ģimene to ir pieņēmusi, viņi mani saprot.
Man ir ļoti svarīga saskaņa ģimenē. Lai varētu palīdzēt citiem, pašai jābūt iekšēji sakārtotai, līdzsvarotai. Ja būšu haotiska, no maniem padomiem nebūs nekādas jēgas. Tad man jāmeklē cita nodarbošanās.
Dēls nekautrējas atzīties mīlestībā
— Ko dara jūsu tuvinieki?
— Vīrs iesaistījies privātbiznesā. Meita strādā privātā kuģu kompānijā tepat Rīgā. Viņai ir sava ģimene, bet dzīvo blakus mums. Dēls vēl mācās vidusskolā. Ar bērniem izveidojies ļoti ciešs kontakts. Ar meitu katru dienu sazvanāmies kaut tikai tāpēc, lai apjautātos, kā klājas.
Arī 16 gadu vecais dēls nekautrējas pateikt: “Mamm, es tevi mīlu!” vai vakarā apsēsties blakus un aprunāties par dzīvi, par savām problēmām. Mūsdienu pusaudžiem tuvas un sirsnīgas attiecības ar vecākiem ir retums. Tāpēc, lai cik kādu vakaru jūtos nogurusi, nekad nesaku: “Tagad nav laika, parunāsim citu reizi.”
— Vai arī bērniem piemīt tādas īpašas spējas kā jums?
— Jā, taču pagaidām viņi tās neizmanto, ja nu vienīgi personīgās dzīves situāciju analizēšanai. Varbūt pienāks laiks, kad viņi vēlēsies savas spējas likt lietā.
Skumst pēc bijušā
— Vai jums ir laiks arī kādam vaļaspriekam?
— Tā kā centrs darbojas arī sestdienās, vienīgā brīvā diena man ir svētdiena. Tad cenšos labi izgulēties, veltīt laiku sev. Gribas pastaigāt pa veikaliem, reizēm aizeju uz kādu koncertu, teātra izrādi. Īpašu vaļasprieku man nav.
— Vai neilgojaties pēc mazpilsētas miera un klusuma, negribat atgriezties Aizkrauklē?
— Aizkrauklē nodzīvoju divdesmit gadu, taču tagad manas mājas ir Rīgā. Reizēm skumstu pēc Aizkraukles. Šad tad, garām braucot, iegriežos pilsētā, atceros kolēģus, draugus, paziņas.
***
Vārds, uzvārds: Valentīna Vdovina.
Dzimšanas laiks un vieta: 1952. gada 28. jūlijs, Alūksne.
Izglītība: augstākā, LU Ekonomikas fakultātē iegūts ekonomistes diploms. Astroloģes specialitāte apgūta Hamburgas lietišķās astroloģijas institūtā.
Nodarbošanās: SIA “VVANDS” starptautiskā Paracelza centra direktore.
Dzīvesvieta: Rīga.
Ģimene: vīrs Aleksandrs ir uzņēmējs, meita Natālija strādā privātā kuģniecības kompānijā, dēls Dmitrijs mācās 10. klasē.
Horoskopa zīme: Lauva.