Jaunjelgavā, Daugavas krastā, atklāta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltīta piemiņas zīme — stēla.
Topošie, esošie valsts sargi, Latvijas ģenerāļu kluba biedri un novada pārstāvji izrādīja godu un pieminēja deviņus Jaunjelgavas novada cīnītājus, kuri, riskēdami ar savu dzīvību, devās kara laukā, aizstāvot tēvzemi.
Vairāk nekā 300 svētku gājiena dalībnieku no Vecpilsētas parka ar lāpām rokās mēroja ceļu pie stēlas uz paaugstinājuma Daugavas krastā, netālu no pontona. Gaismiņu vilnis, kas staroja no lāpām, izgaismoja tumšo apkārtni. Klātesošie svinīgā klusumā tvēra katru runātāju vārdu. “Mēs esam varena tauta, mēs neaizmirstam un godinām to cilvēku piemiņu, tos brīvības cīnītājus, kas cīnījās par brīvu Latviju. Viņi ir mūsu varoņi,” ar šiem ievadvārdiem novadnieks, ģenerālis Juris Vectirāns aicināja Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāju Gunti Libeku un admirāli Gaidi Andreju Zeibotu kopā ar jauniešiem atklāt Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltīto piemiņas zīmi.
Stēlu svētīja vairāki garīdznieki, un tās pakājē sagūla ziedu klēpji. Libeka kungs savā uzrunā pieminēja visus deviņus Jaunjelgavas novada varoņus, kuru vārdi iegravēti piemiņas zīmē, un uzskaitīja viņu nopelnus brīvās Latvijas valsts kaldināšanā.
Atklāšanas ceremoniju apmeklēja arī Viesturs Silenieks, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Viņš uzsvēra, ka stēlas izvēlētā uzstādīšanas vieta ir simboliska. “Aiz muguras mutuļo likteņupe Daugava. Tālu nav jāmeklē Lāčplēša cīņu vietas. Šī ir vispiemērotākā vieta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas zīmes uzstādīšanai. Tomēr nevajag uzskatīt, ka šī ir skumīga vieta, tā nebūt nav. Tie, kas cīnījās par Latviju, cīnījās par gaišāku nākotni, par savu cerību piepildījumu. Mūsu priekšteči, varoņi cīnījās par to, lai bērni un mazbērni augtu laimīgi brīvā valstī. Šī ir laimīga vieta, aicinu ikvienu to tā arī uzlūkot. Tēvzemes cīnītāji sapņoja par dižu un varenu Latviju. Viņi rādīja piemēru, kuram mums jāseko,” nolikdams ziedus, sacīja V. Silenieks.
Ziedus pie stēlas nolika arī dažādu militāru un jauniešu organizāciju pārstāvji un aizgājušo kavalieru pēcteči, vairāku karavīru mazmazbērni ar ģimenēm. Pārstāvji un kareivju pēcteči pēc atklāšanas ceremonijas piemiņai un spēka apliecinājumam nākotnē līdzās stēlai iestādīja ozolus.
Līdzīgas piemiņas zīmes atklātas arī citās Latvijas pilsētās. Iecere tiek īstenota saskaņā ar projektu “Atceries Lāčplēšus”, ko aizvadītajā gadā rosināja Aizsardzības ministrija un Jaunsardzes un informācijas centrs.
Vairāk nekā divus metrus augstā stēla izgatavota pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta no pelēkā Somijas granīta. Piemiņas zīmes otrajā pusē iekalts teksts “Latvijas Brīvības cīņu varoņiem Latvijas simtgadē”. ◆
Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvotie, kuru vārdi iekalti piemiņas zīmē
◆ Kapteinis Alberts Zandbergs — apbalvojums piešķirts par 1916. gada 23. decembra uzbrukumu Skangaļiem un cīņu pie Mangaļiem,
◆ seržants Vilis Lasmanis — par cīņām 1919. gada 10. novembrī pie Zasulauka stacijas un 20. novembrī pie Jelgavas ķieģeļu cepļa,
◆ seržants Rūdolfs Okmanis — par 1919. gada 10. novembra cīņu pie Šampētera muižas,
◆ seržants Kārlis Stūre — par cīņu 1919. gada 17. oktobrī Biržu muižas rajonā Zemgalē,
◆ seržants Vilis Zāģeris — par 1919. gada 16. novembra cīņu pie Ilziņu mājām Bauskas rajonā,
◆ seržants Roberts Židovs — par cīņu 1919. gada 12. novembrī Daugavas kreisajā krastā pie Lindes muižas
◆ kaprālis Alberts Šukurs — par izlūku gājienu un cīņu 1919. gada 24. novembrī pie Īles muižas,
◆ kareivis Jānis Benjavs — par 1919. gada 8. oktobra kauju pie Baložu kapiem,
◆ kareivis Fricis Viktors — par 1920. gada 14. aprīļa izlūku gājienu ienaidnieka aizmugurē un cīņu pie Kaļinovskas ciema Latgalē.
