Dzintara Čīčas un Kaspara Antesa radošais tandēms rīt ar koncertu “Likteņlīnijas” patīkamus mirkļus sagādās koknesiešiem. Koncerta nosaukumā ietverts dziesmas nosaukums, ar kuru šovasar Dzintars pārliecinoši uzvarēja aptaujā “Dzintara dziesmas” un Latvijas šlāgeraptaujā. Tagad aptaujai pieteikta jauna dziesma — “Dzīve kā seriālā”. Abu šo dziesmu autors ir Kaspars Antess.
Šī nav pirmā reize, kad mūziķi te viesojas, tā ka uz šejieni viņi brauc ciemos kā pie labi zināmiem draugiem. Pirms koncerta lūdzu abus mūziķus uz virtuālu sarunu.
Kaspars Antess: “Dziesmas pēc pasūtījuma nerakstu”
— Ar ko jūsu programma Koknesē atšķirsies no plaši reklamētās koncerttūres “Likteņlīnijas” vairākās citās Latvijas pilsētās?
— Ar to, ka šoreiz uz skatuves būšu arī es. Pēdējā laikā reti to daru, jo esmu izvēlējies vairāk rakstīt, nevis izpildīt mūziku. Taču Koknesē būs papildināta programma ar mūsu sarunām un kopdziesmām.
— Ko tu dari ikdienā?
— Jau 16 gadus ikdienā strādāju komunikācijas jomā, pēdējos četrus gadus specializējos mārketinga un sabiedrisko attiecību nozarē, strādāju ar vairākiem modes zīmoliem Baltijas valstīs. Ikdienā mans dzīves ritms ir visnotaļ lietišķs.
— Kā rodas dziesma — tu vispirms uzraksti un tad piedāvā Dzintaram vai otrādi — Dzintars izstāsta savu ieceri?
— Viss sākas ar dziesmu. Tās pēc pasūtījuma nerakstu. Tā bija arī ar “Likteņlīnijām”. Tā tapa laikā, kad Dzintars pat nedomāja par atgriešanos dzimtenē. Es to uzrakstīju un vairāk kā skaidri zināju, ka tā ir dziesma Dzintaram. Un tieši šī dziesma mani pārliecināja, ka Dzintaram ir laiks atgriezties mājās. Es savukārt par to vēlāk pārliecināju viņu.
— Ar kādiem dziedātājiem vēl sadarbojies?
— Ar Žoržu Siksnu, Roberto Meloni, Andri Daņiļenko, Vitu Baļčunaiti, brāļiem Ričiem.
— Kā radās ideja dziesmai “Dzīve kā seriālā”? Par savējo arī tā vari teikt?
— Šī dziesma tapa vēl pirms “Likteņlīnijām”, lai gan ierakstījām to nesen. Dziesmas stāsts radās pēc paša pieredzes — kad secināju, ka meksikāņu seriālos redzētie mīlas līkloči neatpaliek no realitātes.
— Tagad ir laiks, kad bieži tiek pieminēta rudens depresija. Kā tiec galā ar drūmiem mirkļiem?
— Tas ir, iespējams, lielākais izaicinājums ikvienam no mums. Bez drūmiem mirkļiem dzīve nav iedomājama, tie mums liek sevi stiprināt, meklēt atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Drūmie mirkļi ir jauna iespēja tikt uz pareizā ceļa.Tā arī to uztveru. Esmu optimists, un tas man ļauj nezaudēt ticību.
— Kādu dziesmu visbiežāk dungo?
— Dziesmu dungošana ir viena no neizskaidrojamākajām smadzeņu reakcijām. Reizēm prātā dungojas dziesma, kura pašam nepatīk un kura pat nemaz īpaši nav klausīta. Man tā bieži gadās. Savas favorītdziesmas nemaz tā nemēdzu dungot.
— “Lēnāk brauksi, tālāk tiksi!” — to tu atgādini savā dziesmā “Likteņlīnijas”. Vai arī pats to dzīvē ievēro?
— Nav viss tik ideāli. Nepacietība ir raksturīga arī man. Cenšos šo gudrību bieži ielāgot, taču līdz galam tas vēl neizdodas.
— Parasti saka: “Vīriešu mīlestība iet caur vēderu.” Kā fanes var iekarot tavu sirdi?
— Mana ēdienkarte ir diezgan ierobežota, jo nelietoju piena produktus, miltus un olas. Varētu šķist, ka tad jau neēdu neko. Taču ir neiedomājami daudz iespēju variēt ar dārzeņiem, rīsiem, griķiem, zirņiem, pupiņām, augļiem, riekstiem. Šīs manas veselīgās ēdienkartes dēļ bieži viesmīlīgas lauku dāmas uzmet lūpu. Sak, atbraucis lepnais mākslinieks, kas neēd lauku labumus. Taču es to daru veselības dēļ.
— Ko novēlētu “Staburaga” lasītājiem?
— Dzīvot saskaņā ar sevi, darīt darbu, kura dēļ maza daļiņa pasaules kļūst labāka. Un mīlēt un cienīt savus tuvākos cilvēkus.
Dzintars Čīča: “Neesmu pārāk interesants un komunikabls pirms koncertiem”
— Vai, strādājot pie kādas jaunas Kaspara Antesa dziesmas, ar autoru bieži strīdies?
— Ar Kasparu nestrīdamies nemaz. Es viņam uzticos, viņš vairāk kā jebkurš izjūt manu repertuāru, pārzina manas spējas un vēlmes. Mūsu sadarbība ir profesionāla. Mums nav tik daudz laika, lai strīdētos.
— Kādu laiku biji pazudis no Latvijas — vai tagad esi atgriezies pavisam?
— To nu esmu sapratis, ka kaut ko skaļi apsolīt nevar, jo dzīve paliek dzīve, visādi var gadīties. Varu runāt tikai par šo brīdi, un, jā, es vēlos palikt un strādāt savā dzimtenē.
— Tu tagad piedalies televīzijas šovā “Izklausies redzēts”. Ja varētu izvēlēties, kādu dziedātāju tu vēlētos atveidot pārvērtību šovā?
— Īpaši nefanoju par dziedātājiem. Un vismazāk vēlos kādu atdarināt. Taču ir gadījumi, kad tas jādara, piemēram, šobrīd šovā “Izklausies redzēts”. Tur notiek izloze, kuras rezultātā man kāds jāatdarina bez variantiem. Nav viegli, jo esmu pieradis dziesmas interpretēt pēc saviem ieskatiem. Bet pieredze laba.
— Ja tu nebūtu dziedātājs, kas tad?
— Noteikti profesionāli nodarbotos ar sportu. Tā ir otra mana kaislība.
— Droši vien koncertos gadījies ne viens vien interesants gadījums. Kāds visspilgtāk palicis atmiņā?
— Neizcelšu nevienu, jo 13 gadu laikā, kamēr koncertēju, tā ir mana ikdiena, un šādus gadījumus nepiefiksēju. Koncertus uztveru kā nopietnu darbu, pirms tiem neesmu pārāk interesants un komunikabls. Sēžu savā ģērbtuvē un vienatnē koncentrējos.
— Esam pieraduši tevi redzēt vienmēr smaidīgu. Un tomēr — kas tevi spēj sadusmot?
— Bezkaunība un lišķība. Diezgan labi jūtu cilvēkus. Ja kādā redzu nepatiesumu, varu pagriezties un aiziet prom.
— Vai sieva nav greizsirdīga uz tavām fanēm?
— Par savu privāto dzīvi, īpaši ģimeni, ar medijiem vairs nerunāju, šādu lēmumu pieņēmu nesen, jo manai ģimenei nav jādara mans darbs, tai nav jābūt publiski apspriestai.
— Ja izdomātu dziedāt duetā — ar kuru dziedātāju tas būtu?
— Labprāt atkal uzdziedātu kopā ar savu bērnības dueta partneri Normundu Rutuli.
— Tavas nākotnes ieceres?
— Patlaban visas manas domas ir koncerttūrē “Likteņlīnijas”, un tūlīt iznāks arī mans jaunais albums “Likteņlīnijas”. Par tālāko vēl runāt pāragri.
