Pirmo reizi par Annas kundzi dzirdēju pirms pāris gadiem no kādas paziņas. Viņa zīlējot ar kārtīm un braucot no Rīgas uz Madonu, tā teikt, pēc izsaukuma. Reiz mājupbraucot, vairāku interesentu aicināta, viņa piestāja arī Koknesē.
Bez gredzeniem un krellēm
Biju iecerējusi sarunu ar viņu, bet vispirms gribēju iepazīt, tā teikt, “darbā”. Annas kundzei melns kaķis uz pleca nesēdēja, gredzenu un kreļļu virteņu arī nebija, atklāti sakot, nekā no manis iedomātā zīlnieces tēla. Ļoti vienkārša. Tā kā uz seansu aizgāju nesagatavojusies, man nebija nekādu īpašu jautājumu, vien neliela skepse. Ļāvu Annas kundzei runāt, ko viņa grib.
“Kā gan viņa tik precīzi var zināt par mani un maniem ģimenes locekļiem?” nodomāju pēc kāršu izlikšanas un roku līniju nolasīšanas. Pēc pāris mēnešiem piepildījās vēl daži viņas pareģojumi.
Kad nesen Madonas reģiona laikrakstā ieraudzīju sludinājumu: “Annas kundze zīlē ar kārtīm”, aicināju viņu uz savulaik iecerēto interviju.
Iepriecina
kaķi
— Pastāstiet nedaudz par sevi!
— Dzīvoju Jelgavā, man ir pieci kaķi. Visu mūžu esmu strādājusi uz dzelzceļa. Tagad esmu pensionāre. Nesen pat iestājos pensionāru biedrībā un piedalīšos nūjošanas nodarbībās. Esmu precējusies.
— Kur rodat prieku, kad māc skumjas?
— Mani iepriecina puķes dārzā, kaķi. Ja loterijā laimētu daudz naudas, es uzceltu pansionātu, kurā vecie ļaudis varētu dzīvot kopā ar saviem mīļajiem dzīvniekiem. Personāls šajā iestādē staigātu kā pa diedziņu.
Kārtis ir tikai
atribūts
— Kā sākāt nodarboties ar zīlēšanu?
— Kad nomira pirmais vīrs, iepazinos ar kādu sievieti, kura man iemācīja zīlēt, biju arī parapsiholoģijas kursos Maskavā. Zīlēju arī pēc roku līnijām un mēģinu liktenī ielūkoties ar numeroloģijas (dzimšanas datu) palīdzību.
— Vai jūsu dzimtā kāds ir nodarbojies ar nākotnes paredzēšanu?
— Vectēvam esot bijušas spējas pēc kārtīm pareģot likteni. Es gan viņu neesmu redzējusi.
— Vai, zīlējot ar kārtīm, vajag īpašas spējas?
— Zīlēt var jebkurš, bet ir jau kaut kas jāzina. Jāņem vērā — kārtis ir tikai atribūts, informācija nāk no Visuma. Tajā jāprot ieklausīties.
Kā lai tiek vaļā no vīra?
— Strādājat arī kādā salonā?
— Kādreiz, pirms vairāk kā desmit gadiem, strādāju Rīgas salonos “Casandra” un “Fanija”, bet mani neapmierināja tur valdošie noteikumi, tāpēc darbu salonos pametu.
— Kādi ir jūsu klienti?
— Agrāk vairāk nāca sievietes, tagad apmēram puse ir vīriešu.
— Ko viņi pārsvarā vēlas zināt?
— Vieni nāk ģimenes problēmu dēļ, daži grib izzīlēt nākotni, cits vēlas zināt savu pēdējo stundiņu… Nāk arī politiķi. Uz jautājumu “Kā būs tālāk? Ko ievēlēs?” viņi gan atbildi nesaņem, jo Visums neļauj līst politikā.
— Ja salīdzina laiku pirms gadiem desmit un šodien, jūsu kli-entu jautājumi ir mainījušies?
— Jā, tagad dominē privātās dzīves jautājumi — neprecētās sievietes jautā, kad satiks savu vienīgo, izredzēto, precētās — kā lai tiek vaļā no vīra? Agrāk vairāk bija mantiska rakstura jautājumu.
— Izmantojat citu zīlnieku pakalpojumus vai pati sev liekat kārtis?
— Pats sev nevar kārtis izlikt. Pie citiem zīlniekiem neeju.
Špikeris
dzīvei
— Jūsuprāt, vārdam cilvēka liktenī ir nozīme?
— Ir. Nevajag bērniem dot nelaimīgu cilvēku vārdus. To varu teikt arī no personīgās pieredzes. Vecāki brālim deva vārdu Leons. Savulaik bija dzejnieks Leons Paegle. Viņa liktenis bija traģisks. Arī brālim bija grūta dzīve.
— Vai uzskatāt, ka dažiem cilvēkiem zīlēšana ir kā narkotika un viņi nezina, kā bez tās dzīvot?
— Tā ir kā paranoja, tā nevajadzētu dzīvot. Pie zīlniekiem nevajadzētu skriet bieži, varbūt vienīgi tad, ja ir kāda dilemma, tad zīlnieks var ieteikt kādu variantu.
— Zīlnieks var sabojāt cilvēkam dzīvi?
— Var. Īpaši, ja tendēts uz ļaunu. Nevajag ticēt pasaciņām par lāstu uzlikšanu. Bieži vien zīlnieki to saka, lai izspiestu naudu.
— Vai var uzskatīt, ka zīlēšana ir špikeris dzīvei?
— Daļēji jau var, taču nevajag arī akli pakļauties zīlnieču teiktajam, jo dažkārt kārtis mēdz “melot”, citkārt “piesienas” vadātājs. Manā praksē ir bijuši četri gadījumi, kad kārtis man vispār neko par cilvēku nestāsta.
Runā “caur
puķēm”
— Bībelē teikts — zīlēšana, ielūkošanās nākotnē ir grēks. Ko jūs par to domājat?
— Manuprāt, ja jau mēs darbojamies, tātad esam vajadzīgi.
— Ja kārtīs redzat, ka cilvēkam gaidāms kas slikts, jūs viņam to pasakāt?
— Mēģinu runāt “caur puķēm”. Reiz pie manis bija atnākusi sieviete, un es redzēju, ka viņai šai-saulē atlicis pavisam maz laika. Teicu — sakārtojiet mantojuma lietas. Viņa atteica — tad jau laikam vecais mirs. Taču pēc divām nedēļām nomira pati. Nepatīk, ja uz zīlēšanas seansu vīrs un sieva nāk kopā. Piemēram, redzu, ka vīram ir mīļākā. Tad atkal lavierēju, jautāju, vai nav domājuši par šķiršanos.
— Vai lāstu var uzlikt ar kārtīm?
— Nē. To dara ar kapu smiltīm, zeltu, sāli, santīmiem.
— Un kā ar lāstu noņemšanu, izmantojot telefonu?
— Muļķības! Neticu nekādām enerģētiskām tīrīšanām, tā ir tikai naudas izspiešana. To nevar izdarīt bez cilvēka klātbūtnes. Arī ar fotogrāfiju ne. Turklāt klientam ir jātic cilvēkam, kurš noņem lāstu. Ja viņam lāsta noņēmējs liekas nepatīkams cilvēks, tad nevajag pie tāda iet.
Ragana nav slikts vārds
— Kāpēc zīlnieces dažkārt sauc par raganām?
— Ragana jau nav slikts vārds. Ragana patiesībā ir cilvēks ar padziļinātām, plašām zināšanām.
— Vai uzskatāt, ka arī lietas var ietekmēt likteni?
— Ir sakarības, kurām ir nozīme liktenī. Nosaukšu dažas: piemēram, nekad nepērciet zeltu “no rokas” vai lombardos, jo nezināt, kā tas tur nokļuvis. Zelts ir uzticīgs saimniekam un mēdz atriebties zagļiem. Lai būtu saskanīga dzīve, līgavai vajag izvēlēties vienlaidu tērpu un slēgtas kurpes. Vedējmātei pirmajam tērpam un arī līgavai nevajag izvēlēties sarkanu, bordo vai rozā kleitu. Ja zīdainis ratiņos aizmidzis, nevajag viņu nevienam rādīt.
Mīliet sevi!
— Jums klienti ir tikai Jelgavā?
— Ja aicina, braucu arī uz citām vietām.
— Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kuri dzīvo bezcerībā?
— Tādiem vajadzīga psiholoģiska palīdzība.
— Kāda ir jūsu laimes recepte?
— Mīliet sevi, neskaudiet citiem un nešķirojiet cilvēkus pēc tautības!
