Nu jau divām valstīm skaitlis 11 kļuvis liktenīgs. Pirms pāris gadiem pasauli satricināja vēsts par 11. septembra terorisma aktu Amerikas Savienotajās Valstīs.
Nu jau divām valstīm skaitlis 11 kļuvis liktenīgs. Pirms pāris gadiem pasauli satricināja vēsts par 11. septembra terorisma aktu Amerikas Savienotajās Valstīs. Lidmašīnai ietriecoties ēkās un sagrūstot diviem augstākajiem Ņujorkas debesskrāpjiem, tā sauktajiem “dvīņu torņiem”, bojā gāja tūkstošiem cilvēku. ASV prezidents tad zvērēja, ka darīs visu, lai iznīdētu terorismu, un viens no šādi motivētajiem pasākumiem bija vēlākais karš Irākā.
Irāka vairs neapdraud ne ASV, ne citas valstis, bet teroristu aktivitātes neapsīkst. Ceturtdiena, 11. marts, bija melnā diena Spānijas galvaspilsētā Madridē, kad sprādzienos piepilsētas pasažieru vilcienos bojā gāja ap 200 iedzīvotāju un ap tūkstoti ievainoja. Viņi nevienam neko sliktu nebija nodarījuši, tikai mierīgi devās uz darbu.
11. marts. Trīspadsmit sprādzienu. Pa gabaliņiem kopā liekami cilvēku ķermeņi… Un tas viss tikai trīs dienas pirms Spānijas parlamenta vēlēšanām. Tagad tās ir nevis aktīvas priekšvēlēšanu aģitācijas, bet gan sēru dienas.
Pasaulē jau izplatās vēsts, ka 11. datums var kļūt liktenīgs vairākām valstīm, ka šajā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem. Protams, dzīvot māņticības ēnā nav pareizākais risinājums, tomēr nolemtības nokrāsa skaitlim 11 sāk iezīmēties. Par to noteikti gādās tie, kuru dzīves mērķis ir panākt savu ar ļaunumu, kaut nogalinot nevainīgos.
Spānija ir valsts, kuru iecienījuši tūristi, arī no Latvijas. Uz Spāniju pavadīt salīdzinoši auksto ziemu brauc Vācijas pensionāri. Novācot vīnogas, tomātus un citus augļus un dārzeņus, uz šo valsti peļņā dodas arī Aizkraukles rajona iedzīvotāji. Līdz šim Spānija bija droša valsts, jo lielākais sprādziens lielveikalā Barselonā bija tikai 1987. gadā, kad bojā gāja 21 cilvēks.
Vai tagad tūristu un darba meklētāju skaits samazināsies? Kādu brīdi varbūt. Bet visas nelaimes ar laiku aizmirstas. Tāpat kā amerikāņu traģēdija. Vien tad, kad atkal kaut kas notiek, satraucamies no jauna. Sprādziens savlaik nogranda arī Rīgā, universālveikalā “Centrs”. Tad mēs pirmo reizi apjautām, ka terorisms — tas nav kaut kas tāls, mūs nesasniedzošs. Labi, ka NATO mēs pievienojamies 2. aprīlī un Eiropas Savienībai 1. maijā, citādi neviļus urdītu doma par liktenīgo skaitli.
