Fotogrāfijā, kas tapusi pirms 75 gadiem vasaras nometnē Litenē, redzami artilēristu pulka kareivji, viņu vidū ir arī skrīverieša Jāņa Rempes tēvs Pauls.
Litenes vārds Latvijas vēsturē saistīts ar latviešu virsnieku traģisko likteni. Gleznainās Pededzes upes krastā priežu silā Latvijas brīvvalsts laikā, 20. gs. 30. gadu nogalē, bija Latvijas armijas vasaras nometne. Sākumā karavīri dzīvoja teltīs, vēlāk izbūvēja koka baraku tipa celtnes — kazarmas uz betona pamatiem (pāļiem), uzcēla arī stipru koka konstrukciju tiltu pāri Pededzei. Turpat netālu bija poligons. Vairāki tūkstoši iesaucamo no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazina karaspēka lauka apmetnes grūtības un norūdījās fiziski un garīgi.
Vēstures avoti liecina, ka Otrā pasaules kara sākumā objekta teritorijā izveidota Latvijā internēto 400 Polijas armijas karavīru nometne, kas tur bija līdz 1940. gada martam. 1941. gada jūnija sākumā te izvietota Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas 24. korpusa 183. strēlnieku divīzija, bet Ostroviešu nometnē — 181. divīzija. Tā paša gada 14. jūnijā Litenes un Ostroviešu nometnē arestēja un deportēja uz Sibīriju 540 Latvijas armijas virsnieku.
Tagad ik gadu 14. jūnijā Litenē notiek piemiņas pasākumi, lai atcerētos Latvijas armijas karavīru traģiskās likteņgaitas un apliecinātu cieņu bojāgājušajiem.
Pērn janvārī pēc Kultūras ministrijas rīkojuma Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vietu iekļāva valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
